Pamestā padomju ēka, kurā atrodas planētas dziļākais urbums (6)

Ja parakņāsies atkritumos uz ēkas grīdas, tad ieraudzīsi metāla disku, kas pieskrūvēts zemei. Tas nav vienkāršs disks, bet gan 12 kilometrus dziļa urbuma vāks. Tas ir vairāk nekā Marianas dziļvagā, kas ir dziļākais punkts okeānā.

Šo urbumu sauc par Kolas superdziļo urbumu, un tam nav nekāda sakara ar naftas ieguvi - tas tika veikts vien tīras zinātniskas intereses dēļ.

Kad padomju zinātnieki 20. gadsimta 70. gados sāka urbt zemē caurumu, viņi cerēja uzzināt kaut ko vairāk par Zemes garozas sastāvu.

“Patiesība ir tāda, ka mēs zinām daudz mazāk par to, kas atrodas zem mūsu kājām, nekā par to, kas ir ārpus Saules sistēmas,” raidījumā “SciShow” reiz izteicās pētnieks Henks Grīns.

Tālāko 24 gadu laikā šie zinātnieki tur vairākas reizes atgriezās, tiesa, necerot izurbt tik dziļu caurumu. Par spīti tam līdz 1994. gadam viņi bija iesniegušies vairāk nekā 12 kilometru lielā dziļumā.

Jāpiebilst, ka tehnoloģijas, kas bija vajadzīgas, lai toreiz izurbtu tik dziļu caurumu, ir patiešām apbrīnojamas. Tomēr, ko zinātnieki ieguva un iemācījās, izurbjot dziļāko caurumu uz planētas? Daudz ko.

Pirmkārt, nozīmīgs bija atklājums, ka pat 12 kilometru dziļumā eksistē ūdens. Zinātnieki to iepriekš uzskatīja par neiespējamu. Savukārt 7 kilometru dziļumā viņi atrada 24 sen izmirušu vienšūņu mikroskopiskas fosilijas.

Pateicoties urbumam, zinātnieku rokās nonāca arī 2,7 miljardus gadu seni ieži, tomēr tieši tie kļuva par apstākli, kuru viņi nespēja pārvarēt. Tas ir tāpēc, ka temperatūra tik lielā dziļumā ir 180 grādi pēc Celsija – krietni lielāka, nekā zinātnieki paredzēja, tāpēc tālāk urbt nebija iespējams.

Vai mēs kādreiz izdomāsim, kā nokļūt vēl dziļāk pazemē? Zinot tehnoloģiju straujo attīstību, visticamāk, noteikti.