Kādos gadījumos veic mamogrāfiju?
Mamogrāfiju visbiežāk izmanto, ja ir:
· krūtī sataustīts kāds veidojums;
· izdalījumi no krūtsgala;
· krūtsgals ievilcies uz iekšu;
· vērojamas ādas izmaiņas.
Šiem simptomiem nav vecuma ierobežojuma – tie var būt arī, piemēram, ļoti jaunām sievietēm. Un arī viņām drīkst veikt mamogrāfiju. Tiesa, parasti ārsta pirmā izvēle jaunas sievietes piena dziedzeru izmeklēšanā ir ultrasonogrāfija. Taču, ja ārsts ir nozīmējis arī mamogrāfiju, tātad ir nepieciešams iegūt papildu informāciju, kas svarīga sievietes veselībai.
Jāņem vērā, ka mamogrāfija ir noderīga ne tikai krūts vēža, bet arī labdabīgu krūts dziedzera pārmaiņu, piemēram, cistas vai fibromas diagnosticēšanai.
Kad izvēlas mamogrāfiju un kad – ultrasonogrāfiju?
Mamogrāfijas un ultrasonogrāfijas izmeklējumi cits citu neizslēdz, piemēram, ja ar ultrasonogrāfijas metodi atklāj kādu veidojumu, veic arī mamogrāfiju (un otrādi), lai saņemtu pilnīgāku informāciju.
Profilaksei sievietēm no 35 gadiem reizi divos gados būtu ieteicams veikt krūšu dziedzeru ultrasonogrāfiju, bet no 40 gadu vecuma – mamogrāfiju.
Sasniedzot 50 gadus, reizi divos gados Nacionālais veselības dienests sievietēm piedāvā valsts apmaksātu mamogrāfijas izmeklējumu krūts vēža skrīninga programmas ietvaros, jo statiska liecina, ka krūts audzēju gadījumu skaits palielinās tieši pēc 50 gadu vecuma. Laikus konstatēta onkoloģiska slimība ir ārstējama, sieviete saglabā darbspējas, pagarinās dzīvildze.
Kas redzams mamogrāfijas attēlā?
Izmeklējuma laikā katru krūti spiež starp divām plātnēm divas reizes – vienu reizi no augšas un apakšas, otru reizi – no sāniem. Tā iegūs piena dziedzeru šķērsgriezuma attēlus, kuros redzams – ir patoloģiskas izmaiņas, piemēram, jaunveidojumi, palielināti limfmezgli, vai nav.