Burovs, Ozola, Ķirsis. Ko sola Rīgas mēra krēsla kārotāji? (6)

Pilnu debašu ierakstu skatieties šeit:

Audio: 

Kandidāti un viņu prioritātes

Debates sākās ar īsu iesildīšanās kārtu, kurā galvaspilsētas mēra amata pretendenti iepazīstināja ar sevi un savām galvenajām prioritātēm.

GKR saraksta pirmais numurs Oļegs Burovs ir piedzimis Rīgā. Sākotnēji ieguvis feldšera izglītību, strādājis par sanitāru nesen likvidētās Rīgas 6. slimnīcas dzemdību nodaļā. Augstāko izglītību ieguvis ekonomikā un socioloģijā. Kopš 1998. gada strādājis pilsētas domes izpildvarā. Politikā kopš 2017. gada.

Burova un GKR mērķis esot Rīga, kurā rīdziniekiem ir ērti dzīvot, strādāt un mācīties. Lai to panāktu, partija izvirzījusi vairākas prioritātes.

Vispirms ir jāsakārto transporta infrastruktūra, ieskaitot tiltu un maģistrālo ceļu remontus.

Otrkārt, pēc Burova vārdiem, nepieciešams pielikt punktu “Rīgas namu pārvaldnieka” “nesaimnieciskai darbībai”, kur esot ļoti daudz korupcijas pazīmju. Treškārt, attiecībā uz sociālajām programmām, Burovs minēja atbalsta palielināšanu aprūpei senioriem mājās un pansionātos. Turklāt prioritāra ir būtiska skolu un pirmsskolu pedagogu algu palielināšana.

JKP mēra amata kandidāte Linda Ozola uzsvēra, ka no bērnības pieradusi strādāt. To viņa apliecināja ar savu bagātīgo pieredzi starptautiskajā vidē: 11 gadus nostrādājusi Norvēģijas vēstniecībā, bet vēl ilgu laiku veltījusi darbam Eiropas Savienības institūcijās. Kopā ar vīru audzina divus dēlus.

Vaicāta par savām prioritātēm, Ozola norāda, ka JKP, ja tiks pie varas grožiem, nepieļaušot galvaspilsētas budžeta naudas izsaimniekošanu.

Prioritāra ir godīgu iepirkumu un godīgi konkursu sistēmas izveide uz amata vietām pašvaldībā. Sola aktīvi cīnīties pret naudas izšķērdētājiem. Turklāt JKP saraksta līdere plāno atbalstīt ģimenes - šīs prioritātes ietvaros sola risināt bērnudārzu rindu problēmu. Tāpat JKP prioritāšu vidū ir vides pieejamības uzlabošana un investīciju piesaiste.

JV mēra amata kandidāts Vilnis Ķirsis ir dzimis un audzis Rīgā. Latvijas Universitātē ieguva maģistra grādu ekonomikā. Brīvajā laikā Ķirsis spēlējot basketbolu un aktīvi piedaloties Zemessardzes Studentu bataljona aktivitātēs kā vecākais zemessargs. Vairāk nekā 10 gadus darbojies privātajā sektorā, konsultējot uzņēmumus. Pēc paša vārdiem, palīdzējis vairāk nekā 30 Latvijas ražotājiem attīstīt ražošanu un piesaistīt investīcijas.

Būtiskākās JV un Ķirša prioritātes ir bērnudārzu rindu mazināšana un cīņa pret korupciju.

Visiem kandidātiem tika arī jautāts, ko viņi darīs ar atlaidēm Rīgas sabiedriskajā transportā.

Visi politiķi pārliecinoši atbildēja, ka iepriekš ieviestās atlaides paliks spēkā arī jaunā domes sasaukuma laikā.

Ielu un tiltu remonti

Taujāts, kā nodrošinās Rīgas tiltu un ielu remontu, Burovs uzsvēra, ka vispirms būs jāveic visu galvaspilsētas tiltu tehniskā apskate. Pēc tam šie infrastruktūras objekti tiks sakārtoti pēc tehniskā stāvokļa, lai pēc tam būtu iespējams sākt projektēšanu un būvniecību. Papildus šajā procesā ir jāizskata un jānovērš visi iespējamie korupcijas riski, norādīja Burovs. Uz jautājumu, kur ņemt naudu visiem remontiem, Burovs sacīja, ka jāapgūst šiem nolūkiem neapgūtā valsts mērķdotācija, kā arī

iespējams ietaupīt uz konkrētiem pasākumiem, kurus Covid-19 pandēmijas laikā nebūtu ieteicams rīkot. Kā piemēru viņš minēja Rīgas pilsētas svētkus.

Savukārt pēc Lindas Ozolas teiktā, lai tilti un ielas tiktu pienācīgi remontēti, nepieciešams nodrošināt kompetentu personālu Rīgas domes Satiksmes departamentā. Infrastruktūras uzlabošanas jautājumus Ozola plāno risināt un plānot tieši sadarbībā ar Satiksmes departamentu. Izņemot to, ka ir jāapgūst mērķdotācijas, Ozola norāda, ka ceļu sakārtošanai varētu izmantot arī naudu no ES atveseļošanās fonda.

Atšķirībā no pārējiem mēra amata pretendentiem JV pirmais numurs Vilnis

Ķirsis norādīja, ka infrastruktūras problēmas neaprobežojas vien ar ielu un tiltu remontiem.

Viņaprāt, nepieciešams uzlabot arī pilsētas apgaismojumu, centrālās kanalizācijas sistēmu un jāintegrē dzelzceļš Rīgas sabiedriskajā transportā. Tiltu un ielu problēmas plāno risināt ar finansējuma piesaisti no ES atveseļošanās fonda.

Rindas bērnudārzos

Raidījuma dalībnieku pieejas, kā mazināt rindas Rīgas bērnudārzos, atšķiras. Piemēram, Oļegs Burovs no GKR runā par jaunu bērnudārzu būvniecību un skolu tīklu optimizāciju, kā rezultātā esošajās telpās var izveidot papildu vietas. Kopumā šogad līdz 1. septembrim Burovs garantē teju 600 jaunas vietas pašvaldību bērnudārzos.

“Es garantēju, ka viņas būs jau uz pirmo septembri. Līdzekļi tam ir paredzēti, visi darbi būs pabeigti līdz 1. septembrim,” solīja Burovs.

Papildus minētajam plānots palielināt pašvaldības līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem.

Vilnis Ķirsis no JV uzskata, ka šis nav visefektīvākais risinājums. Viņaprāt, ja iesaista privātos pakalpojuma sniedzējus, problēmu iespējams atrisināt 2 gadu laikā. “Lai neciestu tie bērnu vecāki, kas netika pašvaldību dārziņos, mēs ieviesīsim Norvēģijas modeli, ka

pašvaldība pa taisno norēķināsies ar privātajiem dārziņiem, un vecākiem būs vienalga, uz kuru dārziņu [bērnus] sūtīt,”

ideju pamatoja Ķirsis.

Turklāt viņš solīja ieviest apmācību latviešu valodā visos galvaspilsētas bērnudārzos, pamatojot savu priekšlikumu ar to, ka šodien rindas uz latviešu bērnudārziem esot divreiz garākas nekā uz mazākumtautību bērnudārziem.

Savukārt Linda Ozola no JKP iestājas par pašvaldības līdzfinansējumu, kas sekos bērnam uz privātajiem bērnudārziem. Turklāt viņa uzskata, ka jauno bērnudārzu būvniecība vēl negarantē rindu mazināšanu, jo, izņemot jaunu vietu radīšanu, iestāde ir arī jānodrošina ar pedagogiem, kuri privātajiem pakalpojumu sniedzējiem jau ir. Tieši sadarbība ar privātajiem bērnudārziem, JKP ieskatā, ir drošākais variants Rīgas budžetam, norādīja Ozola.

Kandidātu jautājumi

Raidījuma nobeigumā mēra amata kandidātiem bija iespēja uzdot vienu jautājumu savam konkurentam. JKP mēra amata kandidāte Linda Ozola vērsās pie Oļega Burova ar jautājumu, vai viņš plāno turpināt pieņemt dāvinājumus, kurus nedeklarēs savā gada ienākumu deklarācijā? Jautājumā bija atsauce uz Oļega Burova īpašumā esošu vairākus tūkstošus eiro vērtu Šveices ražojuma rokas pulksteni. Politiskie konkurenti ir vērsušies KNAB ar aicinājumu pārbaudīt rokas pulksteņa izcelsmi.

Iepriekš mikroblogošanas vietnē Twitter Ozola paudusi, ka Burovam esot “jāsēž apsūdzēto solā, nevis Rīgās domē”.

“Es izlasīju, Ozolas kundze, jūsu teikumu par to, ka man vajadzētu sēdēt uz apsūdzēto sola. Es ļoti ilgi domāju, vai man pasniegt jums roku vai ne, un vai es vispār gribu ar jums atrasties vienā telpā. Bet pēc tam es padomāju: droši vien tādi esat jūs - politiķi, ka trīs nedēļas pirms vēlēšanām zaudējat kaut ko cilvēcisku,” savu konkurenti kritizēja Burovs.

Vēlāk gan viņš paskaidroja rokas pulksteņa izcelsmi: “Man tas pulkstenis ir 10 gadus. Pirms desmit gadiem man to uzdāvināja vairāki man tuvi cilvēki.

Es visu paskaidroju pats Valsts ieņēmumu dienestam. Viņiem jautājumu nav. Taisnoties jūsu priekšā es neplānoju.”

Nākamais jautājumu uzdeva Burovs. JV mēra amata kandidātam Vilnim Ķirsim viņš jautāja, kad tiks izbeigta OIK afēra. Savu jautājumu Burovs pamatoja ar atsauci uz to, ka pats Ķirsis ir strādājis Ekonomikas ministrijā.

Ķirsis norādīja, ka JV nav vainojama pie OIK nedienām:

“1999. gadā to ieviesa Indulis Emsis, “zaļie” un Tautas partija. Atcerēsimies Andri Šķēli, ka viņam ir Liepājā vēja parks, kurš darbojas uz OIK. Viņš ir nodots ekspluatācijā 2001. gadā un jau tad sāka darboties ar dubulto vai trīskāršo tarifu. 2001. gadā [partija] “Jaunais laiks” pat vēl nebija dibināta, kur nu vēl “Vienotība”. Es tajā laikā mācījos universitātē 2. vai 3. kursā.”

Pēdējo jautājumu uzdeva Ķirsis Burovam. Viņš pieminēja faktu, ka GKR kopā ar "Saskaņu" ir valdījusi Rīgā 10 gadus. Raidījuma laikā Ķirsis nolasīja dažus teikumus no GKR un "Saskaņas" kopīgās priekšvēlēšanu programmas. Nekas no Ķirša nolasītā neesot piepildījies. Politiķis jautāja: "Kāpēc rīdziniekiem ticēt GKR tagad?"

Runājot par neizdarītajām lietām, kuras saistītas ar infrastruktūras remontiem un jaunas infrastruktūras būvniecību, Burovs atzīmēja, ka Ķirsim, “bez šaubām, ir taisnība”.

Vienlaikus Burovs uzsvēra, ka visus projektus, ko viņš pats iesāka, viņš arī pabeidza.

“Man ir ļoti daudz konkrētu objektu, kurus es pats esmu iniciējis. Tas ir Rīgas Krievu teātris, VEF kultūras pils, Ziemeļblāzma un Centra sporta kvartāls. Šobrīd mēs startējam paši. Mums ir sagatavota programma, kurai nav nereālu aspektu. To, ko es apsolīju, to es esmu izdarījis, un [par to] man nav kauns,” atbildēja politiķis.

Kandidāti par “sarkanajām līnijām”

Debašu nobeigumā mēra amata pretendenti tika lūgti atbildēt, ar kurām partijām viņi būtu gatavi sadarboties un ar kuriem politiskajiem spēkiem sadarbība ir izslēgta.

Jaunā konservatīvā partija, saskaņā ar Lindas Ozolas teikto, noteikti nesadarbošoties ar “Saskaņu”. Turklāt viņa neredz, ka JKP būtu pa ceļam arī ar GKR. Taču intervijā aģentūrai LETA 5. augustā Ozola sadarbības iespējas ar GKR raksturoja šādi:

“Arī mums būs jārespektē vēlētāja griba. Mēs neslēpsimies un nebāzīsim galvu smiltīs. Ja vēlētāji būs lēmuši, ka šim politiskajam spēkam ir jābūt Rīgas domē pietiekami lielā sastāvā, protams, pastāv iespēja, ka var neizveidot koalīciju vai tikai mazākuma koalīciju veidot bez šā spēka balsīm. Tad mums būs jāsēž pie galda, jādomā un jārunā. Mums būs jārunā. Bet to es laikam atlikšu uz 30. augusta rītu,” sacīja Ozola. Saistībā ar to

lūdzām Ozolu precizēt, vai JKP ir gatavi sadarbībai ar GKR, ja būs attiecīgi apstākļi. Pēc vairākiem atkārtotiem jautājumiem politiķe tā arī nesniedza konkrētu atbildi.

Kas attiecas uz JV, tad, saskaņā ar Ķirša teikto, partiju apvienība ir pārliecināta, ka izdosies izveidot tādu pašu koalīciju, kāda ir nacionālā līmenī. Ķirsis atgādināja, ka neredzot sadarbības iespējas ar Saskaņu un GKR.

Savukārt GKR, pēc Burova teiktā, esot atvērta sadarbībai ar visām partijām, kas piekrīt GKR programmai. Tomēr pēc vairākiem papildu jautājumiem Burovs atzina, ka neredzot sadarbības iespējas ar Latvijas Krievu savienību.