Balstoties uz teoriju, ka informācijas “daļiņām” jeb bitiem ir masa, zinātnieki saka, ka mēs atrodamies “neredzamās krīzes” priekšā, ņemot vērā informācijas neapturamo pieaugumu.
Neredzamā krīze: pēc 200 gadiem digitālā informācija varētu veidot pusi Zemes masas (16)
Jaunā akadēmiskā pētījumā, kas nosaukts par “Informācijas katastrofu” (The Information Catastrophe), rakstīts: ja informācijas bitiem ir sīks fiziskas masas daudzums, tad digitālais saturs līdz 2245. gadam sasniegs pusi no Zemes masas.
Zinātniskajā žurnālā “AIP Advances” publicētā pētījuma mērķis bija aplēst, kāds digitālā satura daudzums pasaulē būs nākotnē, lai noskaidrotu enerģijas daudzumu, kas nepieciešama bitu glabāšanai, izdevumam Newsweek” stāstīja pētījuma autors Melvins M. Vopsons.
Zinātnieki domā: ja informācijai ir masa, tad digitālais saturs ietekmēs ne tikai planētas enerģijas apgādi, bet arī tās masu.
“Ja mēs aplūkojam glabāto magnētisko datu blīvumu, tad redzams, ka katru gadu 50 gadu laikā tas ir dubultojies. Kaut kādā veidā “Covid-19” pandēmija šo procesu ir paātrinājusi, jo digitālais saturs tiek izmantots un radīts arvien vairāk. Projekcijas parāda, ka tuvākajā nākotnē mēs radīsim tik daudz digitāla satura, ka radīto bitu skaits būs vienāds ar visiem atomiem uz Zemes,” skaidroja zinātnieki.
2019. gadā Vopsons izvirzīja teoriju, ka bitiem jeb informācijas pamatvienībai binārajā skaitīšanas sistēmā (0 vai 1) ir izmērāma masa. Balstīta uz Einšteina Vispārīgās relativitātes teorijas fundamentiem, šī teorija pagājušā gada pētījumā aprakstīta, kā “masas-enerģijas-informācijas ekvivalence”.
Zinātnieki domā, ka informācija varētu atrasties piektajā vielas agregātstāvoklī.
“Šis pētījums pavisam noteikti stimulēs un paātrinās alternatīvo digitālās informācijas glabāšanas veidu radīšanu. Mums vajadzēs izgudrot pilnīgi jaunas tehnoloģijas, lai varētu glabāt informāciju nemateriālās lietās. To varētu glabāt nemateriālos medijos, piemēram, fotonos, vakuumā vai hologrāfijās,” skaidroja Vopsons.
Tiesa, tas, ka informācijai ir masa, vēl nav pierādīts, tomēr zinātnieki pie tā aktīvi strādā.