Nestabilitāte Baltkrievijā turpinās un tauta turpina protestēt pret Lukašenko režīmu. Ko tas nozīmē valstij un kāda varētu būt kaimiņos esošās Krievijas reakcija? Par to raidījumā «Pasaule kabatā» diskutējām ar Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku Artūru Bikovu un Austrumeiropas Politikas pētījumu centra pētnieci Beāti Livdansku.
Vai Krievija varētu lietot militāru spēku Lukašenko atbalstam?
Livdanska norāda, ka Krievija pagaidām ietur salīdzinoši nogaidošu pozīciju. Iespējams, ka Putins pats gaida, kamēr Lukašenko tiks galā ar sasāpējušo situāciju, un tad potenciāli piedāvās kādus tālākus attīstības scenārijus. Tomēr tādā gadījumā, ja protesti nenorimstas, Krievija varētu nākt palīgā un palīdzēt Lukašenko protestus apspiest. Tad paveras kāds cits, svarīgāks jautājums – ko Krievija par to vēlēsies pretī? Iespējams, ka šāda scenārija gadījumā Krievija varētu izdarīt spiedienu uz Baltkrieviju, lai rastu tās piekrišanu abu valstu ciešākas integrācijas projektam. Tas tad Baltkrieviju tiešā veidā padarītu atkarīgu no Krievijas. Iespējams, ka utopiskā scenārijā varētu runāt arī par vienotu valsti. Jebkurā gadījumā Krievija notiekošo Baltkrievijā ļoti aktīvi vēro.
Savukārt Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Artūrs Bikovs norāda, ka pagaidām situācija Baltkrievijā attīstās Krievijai diezgan izdevīgi un Lukašenko pozīcijas pagaidām ir stabilas.
Līdz ar to nav īpašas nepieciešamības piedāvāt militāru palīdzību. Savukārt, ja Lukašenko režīms saļodzīsies, tad Krieviju no militāras intervences varētu atturēt kāds cits faktors. Šajā gadījumā runa ir par Krievijas iedzīvotāju nevēlēšanos iesaistīties jaunos konfliktos. Tāpat Maskavai nav izdevīgi izraisīt jaunu pretreakciju no Eiropas Savienības un ASV.