"Mēs iemācīsim jums, par ko balsot!" iedzīvotāji stāsta par vardarbību un pazemošanu aizturēšanas vietās Baltkrievijā (45)

Viņi lamājās, sita un kliedza: “Mēs iemācīsim jums, par ko balsot! Mēs iemācīsim jums, kuru mīlēt!"

Kad ieradāmies Okrestina ielā, vīrieši lietū tika nogrūsti uz ceļiem - tā viņi stāvēja stundas četras. Mēs dzirdējām, kā viņus sita, pēc tam kliedzieni kļuva arvien briesmīgāki. Mēs raudājām kamerā. Bija šausmīgi to dzirdēt," par pārdzīvoto stāsta Jeļena.

Sākumā, stāsta Jeļena, viņa kopā ar 13 citām aizturētajām sievietēm ievietota četrvietīgā kamerā. Vietas pieticis, bet nākamajā dienā viņas pārvestas uz sešvietīgu kameru, kur ievietotas jau 36 sievietes.

Tur viņām nav bijuši pieejami nekādi higiēnas līdzekļi - ne tualetes papīrs, ne ūdens. Apsargi teikuši, lai slaukās ar krekliem.

Kad uzraugu - vīrieti nomainījusi sieviete, apstākļi mazliet uzlabojušies - viņa saplēsusi papīra gabaliņus un iedevusi sievietēm kamerā. Ūdeni varēja dzert no krāna, saliecoties. Bijis ļoti smacīgi. Pēdējā dienā, pēc tiesas, apstākļi pasliktinājušies - četrvietīgā kamerā iespiesti 52 cilvēki. "Tur mēs varējām tikai stāvēt. Viena padzīvojusi sieviete sāka raudāt un vērsās pie uzraugiem ar vārdiem: "Nu, laidiet mums virsū gāzi!"" Arī vīrieši kamerās esot ieslodzīti pa 40-60 cilvēkiem kopā. 

Pēc Jeļenas teiktā,

daudziem piedāvāts parakstīt kaut kādus papīrus, tos nelasot, ar nosacījumu, ka uzreiz pēc parakstīšanās uzreiz tiks atbrīvoti.

Sieviete atzīstas, ka bijusi gatava tos parakstīt, tomēr sagaidījusi tiesu. Tā kā viņai mājās palikuši divi nepilngadīgi bērni (7 un 15 gadi), viņai piespriests sods un no ieslodzījuma atbrīvota, bet citiem, kam apgādājamo nav, piespriestas vairākas dienas ieslodzījumā. 

"Rij savu aproci!"

Par dokumentiem, kurus varēja bez lasīšanas parakstīt un tikt brīvībā, pastāstījusi arī turpat cilvēku pūlī sastaptā Valentīna. Vakar, 11.augustā, viņu ar šādiem nosacījumiem atbrīvoja, un viņa nezina, ko parakstījusi. "Mūs ar vīru aizturēja 9.augustā. Abi strādājām kā neatkarīgie novērotāji vienā no vēlēšanu iecirkņiem. No sākuma aizturēja vīru, kamēr es biju devusies mājās pabarot suni, bet pēc tam aizturēja arī mani. Es gribēju uzzināt sava vīra likteni, bet mani iegrūda busiņā un atveda uz policijas iecirkni, noturēja tur līdz diviem naktī. Pēc tam pārveda šurp."

Arī Valentīna stāsta, ka kameras bijušas pārbāztas - četrvietīgā kamerā ievietotas 16 sievietes. "Pusdienlaikā, 10.augustā,

mūs sāka pa vienai izvest gaitenī un piedāvāt parakstīt kaut kādu protokolu, to nelasot. Tur bija kaut kas par masu pasākumiem.

Es parakstījos neskatoties, un mani atbrīvoja ar visām mantām. Vīra brālis, kuru aizturēja kopā ar mani, tika atbrīvots tikai vakar, 11.augustā, bez mantām un dokumentiem. Viņš stāstīja, ka tad, kad viņus atveda šurp, visiem lika nogulties ar seju pret zemi un sita.

Vienam no aizturētajiem, neatkarīgajam novērotājam, kad sita, teica: "Še tev demokrātija!"

Starp aizturētajām sievietēm, pēc Valentīna teiktā, bijusi arī aktīviste no opozīcijas kandidātes Svetlanas Tihanovskas štāba. 

Viņa atteikusies jebko teikt un parakstīt. "Viņu vairākas reizes izveda no kameras, un mums likās, ka sita. Viņa teica, ka

nesita, bet pazemoja - lika nolikt kājas plati, nomesties ceļos ar seju pie grīdas, rāva aiz matiem," 

stāsta Valentīna. Kamerā esot bijusi arī kāda Krievijas pilsone, kura lūdza piezvanīt vēstniecībai, atteicās izģērbties un izpildīt viņu prasības. Viņu esot biedējuši, ka uzsēdinās uz pudeles... Bija vēl sieviete, izbijusi aukle, kura stāstīja, ka vienkārši ar draugu izgājusi pēc degvīna un tikusi aizturēta. Bija daudz jaunu meiteņu. Viena stāstīja, ka pie aizturēšanas viņai iebāzuši mutē balto aproci [tādas vēlēšanu dienā nēsāja Tihanovskas atbalstītāji kā atpazīšanas zīmi], žņaudza un teica: "Rij savu rokassprādzi!"

Necilvēcīgi ieslodzījuma apstākļi

Taču paši nežēlīgākie apstākļi, kā stāsta atbrīvotie, bijuši vīriešiem. Kamerās iespiesti dažkārt pat desmit reizes vairāk cilvēku, nekā paredzēts. Varēja tikai stāvēt. Ārā bija karsts, elpot bija teju neiespējami. Lai kamerā kaut cik ieplūstu gaiss, ieslodzītie lūguši neaizvērt kameras durvīs esošās durtiņas, kas paredzētas ēdiena pasniegšanai.

Lai kaut cik varētu elpot un nezaudētu samaņu, viņi vicinājuši virs galvas kreklus.

Ja kāds no aizturētajiem izrādīja sašutumu vai uzdeva kādu jautājumu, uzraugs piedraudēja aizvērt mazās ēdiena durtiņas, stāsta Maša, kura pie aizturēšanas telpām gaida ziņas par savu draugu: "Vēl stāstīja, ka vīriešus ļoti daudz sit. Šeit patiešām brauca daudz ātrās palīdzības mašīnu, īpaši vakarā." 

Ieslodzīto tuvinieki no sava vidus izraudzīušies brīvprātīgo, kurš pieraksta pazudušo vārdus un sarakstu nodod ieslodzījuma vietas darbiniekiem. Pēc kāda laika tie atgriežas ar piezīmēm iepretim norādītajiem vārdiem - tā cilvēki var uzzināt, vai pazudušais tuvinieks atrodas šeit vai ne. Citās aizturēšanas vietās nekāda informācija netiek sniegta vispār. 

Olgas dēla vārds šajā sarakstā neesot, taču viņa ir pārliecināta, ka dēls ieslodzīts tieši šeit. "Man uz mobilo telefonu piezvanīja nepazīstama sieviete - iespējams, darbiniece. Runāja ar mani ļoti delikāti, centās nomierināt,

teica, ka ar dēlu viss ir kārtībā, kaut arī viņš ir ļoti nomākts. Es jautāju par apstākļiem, viņa atbildēja: "Saprotiet, šeit nav sanatorija."

Vēl piebilda, ka kamerā uzturas vairāk cilvēku, nekā paredzēts.  

Olgas dēls aizturēts 9.augustā. Puisis izgājis pagalmā sešos vakarā, lai satiktos ar klasesbiedriem. Ne dokumentus, ne autovadītāja apliecību, ne naudu viņš neesot ņēmis līdzi, saka māte. "Šodien solīja pieņemt paciņu, bet tā arī nepieņēma. Uz cik ilgu laiku mans dēls aizturēts, es nezinu. Ļoti pārdzīvoju par to, kādā stāvoklī viņš tur ir un vai viss patiešām ir tā, kā man stāstīja pa telefonu."

TUT.BY raksta, ka aptuveni plkst.12 dienā pie pagaidu aizturēšanas centra piebraukuši vairāki aizturēto pārvadāšanas busiņi karavīru pavadībā. Vecāki un tuvinieki metās pie mašīnām un kliedza: "Mēs esam šeit!" saviem bērniem un "Kauns!" pavadītājiem. "Tur ir meitenes, tur ir tikai meitenes!" kliegusi kāda sieviete, lūkodamās garām braucošajos busiņos ieslodzītajās sejās.