Nobela prēmijas literatūrā laureāte Aleksijeviča aicina Lukašenko atkāpties (1)

"Gribētos atkārtot to, ko tik skaisti pateica žurnāliste Svetlana Kaļinkina: "Aizej skaisti!" Tomēr tas vairs neizdosies, [ir izlietas] asinis. Aizej, kamēr nav par vēlu, kamēr tu neesi iemetis cilvēkus briesmīgā bezdibenī, pilsoņu kara bezdibenī! Aizej! Nevienam nav vajadzīgs Maidans, nevienam nav vajadzīgas asinis. Tu vienkārši gribi varu, un šī tava vēlme izvērtīsies asinīs," sacīja Aleksijeviča, atbildot uz jautājumu, ko viņa gribētu pateikt Lukašenko.

"Es uzskatu, ka vara ir pieteikusi karu savai tautai. Es redzu, cik ļoti radikalizējas sabiedrība.

Tas, kā rīkojas OMON (īpašo uzdevumu milicijas vienība) [..] neviens no mums pat nevarēja iedomāties neko tādu. Mēs redzējām, kā tas notika citās valstīs, bet pie mums šauj uz mašīnu, kurā ir mazs bērns, un viss ir asinīs, grūtnieci piekauj, aizturētos smacē ar celi - tas ir tas, pret ko sacēlās Amerikas melnādainie iedzīvotāji."

"Cilvēkus tvarsta ielās. Aizturētie sēž sporta zālēs bez ēdiena un ūdens. Un pats svarīgākais - cilvēki ir pavisam mierīgi. Šodien [protesta akcijā] izgāja sieviešu ķēde, kuras lūdza: mēs gribam zināt patiesību par vēlēšanām, nenogaliniet mūsu vīriešus. Viņas nesa ziedus, lūdzās pie Mūžīgās uguns. Bet, kad viņas sāka izklīst, viņām uzbruka OMON. Es pat nerunāju par to, kas notiek naktī. Tā ir vienkārši karadarbība," sacīja Aleksijeviča. 

Rakstniece sacīja, ka cilvēki ir pārliecināti par to, ka Lukašenko prezidenta vēlēšanās ir zaudējis Svetlanai Tihanovskai. Vērtējot Tihanovskas izbraukšanu uz Lietuvu, Aleksijeviča piekrita daudzu viedoklim, ka opozīcijas kandidāte paveikusi savu darbu un simbolizē pārmaiņas, tieksmi pēc jaunas dzīvības un godīguma, pašuzupurēšanos tautas un sava vīra labā. 

"Viņa izdarīja visu, ko spēja. Nevaru teikt par viņu neko sliktu. Tagad ļaujiet pirmajā plānā iznākt vīriešiem.

Lai būtu Nacionālās glābšanas komiteja, lai sapulcējas elite, sabiedrībai ir jāpievienojas cīņai," teica Aleksijeviča.  

Atbildot uz jautājumu, vai viņa varētu uzņemties vidutāja lomu starp varu un protestētājiem, Aleksijeviča sacīja: "Ja es būtu jaunāka un neslimotu, tad droši vien. Es arī tagad palīdzēšu visiem spēkiem, bet kustības vadīšanai man vairs nav fizisku un morālu spēku."

Runājot par protestu dalībniekiem, Aleksijeviča sacīja, ka ir "pateicīga viņiem pa to, ka viņi saglabāja mūsu cieņu".