Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa
Iesūti ziņu!

Asinis sūcošais parazīts, kas iznīcina zivs mēli un stājas tās vietā pats (1)

Kad zinātnieks ar rentgena aparātu pētīja zivs galvu, viņš atklāja kaut ko visai baisu: vēžveidīgais “vampīrs” bija iznīcinājis zivs mēli un tās vietā stājies pats. 

Vabolei līdzīgais izopods, ko dēvē arī par mēles kodēju vai mēli ēdošo uti, no zivs mēles sūc asinis tik ilgi, līdz pilnīgi pazūd tās struktūra. Tomēr īstās šausmas sākas tikai vēlāk, kad parazīts izdomā zivs mēles vietā stāties pats. 

Biologs Korijs Evanss mēles kodēju atklāja, digitalizēdams zivs skeletu rentgenuzņēmumus. Viņš ar iegūtajām bildēm nekavējoties padalījās savā “Twitter” kontā, jokojot: “Pirmdienas parasti nav tik notikumiem bagātas."

Eksistē aptuveni 380 mēli ēdošo izopodu sugas, un lielākā daļa no tām uzbrūk specifiskām zivju sugām. Izopods parasti zivs organismā nokļūst caur tās žaunām, pieķeras zivs mēlei un sāk baroties, tās asinsritē ielaižot vielu, kas kavē asins recēšanu. Parazīts ar savām septiņām kājām cieši pieķeras mēles pamatnei, traucējot asins apgādi mēlei, līdz tā atrofējas un nokrīt. 

Pēc tam izopoda ķermenis kalpo kā funkcionāla zivs mēle, kamēr izopods turpina baroties ar zivs gļotām. Šīs partnerattiecības starp zivi un parazītu var ilgt gadiem. Daudzos gadījumos zivs pat dzīvo ilgāk par savu mēles aizstājēju. 

“Tajā rītā es nodarbojos ar kaut ko tādu, ko dēvē par digitalizēšanu. Es salīdzināju dažādu zivju galvaskausus, un man vajadzēja uzlikt digitālus marķierus uz dažādām zivs skeleta vietām,” stāstīja Evanss. 

Kādas siļķes (odax cyanomelas) skeletā viņš pamanīja kaut ko pavisam neparastu. 

“Izskatījās, ka zivij mutē ir nez kāds insekts. Pēc tam es iedomājos: hei, šī zivs taču ir augēdājs un ēd tikai jūraszāles. Tāpēc es atradu oriģinālo attēlu un, lūk, izrādījās, ka tur ir mēli ēdošā uts,” izdevumam “Live Science” turpināja stāstīt Evanss. 

Tiesa, šīs siļķu sugas pārstāvji ir dīvaini arī bez mēli ēdoša parazīta. 

“Tām ir otrs žokļu pāris rīklē - kā filmā “Svešais”. Tās var ierīt gliemezi un tad ģenerēt pietiekoši lielu spēku, lai ar otru žokļu pāri salauztu gliemeža čaulu,” piebilda Evanss. 

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu