Senākā Latvijas pilsēta Ludza un latgaļu amatniecības prasmju izmēģināšana

Raksta foto
Foto: No personīgā arhīva

"Ludzas amatnieki  gaidīs ikvienu, kam interesē amatniecība, darbi, tautastērpi, vēsture un tradīcijas" - izlasot šo aicinājumu, nolēmām, ka laiks pienācis bērnus iepazīstināt ar mūsu senču amatniecības vēsturi un šo to izmēģināt pašiem.

Starp citu, vai zinājāt, ka Ludza ir Latvijas vecākā pilsēta? Šo skaisto, ezeriem un mežiem bagāto novadu Latvijas rītu pusē Baltijas latgaļu ciltis dzīvošanai izvēlējās jau 1. g. t. p. m. ē. Par to liecina 14 apmetnes, vairāk nekā 25 pilskalni un aptuveni 70 kapukalni. Latgaļu koka pilij apkārt sāka augt rosīga un bagāta pilsētiņa, kuru nodēvēja pils ķēniņa meitas Lūcijas vārdā par Ludzu. 

Skaisti, tāpēc arī tieši te mēs meklējām iespēju uzzināt par kaut ko senu un patiešām interesantu.

Raksta foto
Foto: No personīgā arhīva

Ludzas vecpilsētas sirdī bijušās linu noliktavas ēkā Tālavijas ielā 27a darbojas meistari, ar sirdssiltumu radot tautastērpus, koka un māla, metāla darbus, pētot un rekonstruējot senas amatu meistaru prasmes un lietas, mācoties un ierādot vērtīgas darba prasmes visiem interesentiem.

Raksta foto
Foto: No personīgā arhīva
Raksta foto
Foto: No personīgā arhīva

Ludzas amatnieku centrā sagaidīja burvīga ekskursiju vadītāja, kura patiešām samulsināja mūsu bērnus, liekot pamēģināt grebt karoti, noaust jostu, iegriezt ratiņu vai pat tādu nieku kā savīt striķīti. Nekas mums neizdevās uzreiz.

Raksta foto
Foto: No personīgā arhīva

Stāsts par darbiņiem, kuri seno laiku bērniem bija jāprot līdz sešu gadu vecumam, visiem mūsējiem lika ieplest acis. "Un, ja zēns šo visu prata, - saņēma nazīti, ko ādas siksniņā ap vidukli nēsāja. Bet ja ne - tad staigā vien ar striķīti ap vidukli, lai citi redz, ka neproti vēl," stāsta ekskursijas vadītāja. Zēni klausījās, un rokas vien niezēja sākt ko darīt lietas labā, jo nestaigās tak ar striķīti ap vidukli.

Raksta foto
Foto: No personīgā arhīva
Raksta foto
Foto: No personīgā arhīva

Par pūra lādes pielocīšanu arī meitenes bija patiesi pārsteigtas - 300 cimdu pāri, segas, villaines, galdauti un palagi... un tikai tad pie vīra? Nopietni? Mulsumu kliedējot, stāstniece tomēr ļāva meitenēm pielaikot vainagu, ar kuru meita, pūru pielocījusi, devās izrādīties uz Lielās dienas šūpošanās vietu. 

Raksta foto
Foto: No personīgā arhīva

"Grūta gan tiem seno laiku bērniem bija dzīve," jaunā paaudze pēc ekskursijas bija vienisprātis. 

Tad mūs nodeva tautas daiļamata meistara - keramiķa Ērika Kudla rokās, kurš ar savu kvēlo mīlestību pret mālu un keramikas mākslu aizrāva visus bērnus. Beigās tapa patiesi skaisti keramikas darbiņi, ko jau atkal varam paši sev kā suvenīru vest mājās.

Raksta foto
Foto: No personīgā arhīva
Raksta foto
Foto: No personīgā arhīva
Raksta foto
Foto: No personīgā arhīva
Raksta foto
Foto: No personīgā arhīva
Raksta foto
Foto: No personīgā arhīva

Ko iemācījāmies / redzējām / uzzinājām?

*Par senāko pilsētu Ludzu.

*Kādi amati bija jāprot bērnam līdz 6 gadu vecumam.

*Izmēģinājām roku šajos sarežģītajos darbos.

*Sēdējām pie virpas un izgatavojām savu suvenīru.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu