Perfekcionisma ēnas puse jeb garīgās sekas tam, ja tev ar “labi” vien nepietiek

Apzīmējums „perfekti” tikai pirmajā acu uzmetienā šķiet kas pozitīvs un saistāms ar sasniegumiem, termiņu ievērošanu, rezultātiem karjerā vai kādā citā jomā, laimi, iedvesmu un veiksmi. Taču, lai sasniegtu izvirzīto ideālu, var nākties saskarties ar šķēršļiem, starp kuriem būs grūtas mācības, sevis piespiešana rīkoties, kādai jomai ilgstoši veltīts laiks u.c.

Visbeidzot, dzīšanās pēc pilnības negatīvi ietekmēs arī garīgo veselību. Īpaši svarīgi tas ir pandēmijas laikā,

kad papildus citiem ikdienišķiem darbiem mums jāspēj daudz vairāk – radīt drošu vidi sev un saviem tuvajiem, jāorientējas jaunākajās nostādnēs par veselību un higiēnu, varbūt jātiek galā ar bērnu attālināto mācīšanos un izmaiņām savā darba vietā – šo uzskaitījumu varētu turpināt bezgalīgi!

Turklāt tie ir tik vitāli svarīgi uzdevumi, ka, protams, tie jāpaveic tikai perfekti! Vai tiešām?

Kāpēc „tikai labais” top par slikto?

Nereti perfekcionisti sevi pārlieku šausta un kritizē. Tā rīkoties liek bailes, ko par paveikto padomās apkārtējie, kā vērtēs, vai neliks citiem vilties. Kādā brīdī pārlieka centība un tiekšanās pēc ideāla var sākt bremzēt virzību un attīstību, un tad jau šo procesu varam sākt uzskatīt par negatīvu.

Personas, kurām piemīt tiekšanās pēc pilnības, ar grūtībām spēj pabeigt kādu darbu, piemēram, var ilgstoši meklēt papildu materiālus un informāciju, neskaitāmas reizes pārlasīt uzrakstīto un tikpat daudz reižu to labot, uzskatot, ka tas nav līdz galam gatavs. Tad darbus sāk atlikt uz vēlāku laiku, tie sāk ieilgt, līdz vispār netiek pabeigti.

Šāda tipa personām svarīgs ir ideāls atskaites punkts, pēc kura salīdzināt savu veikumu ar citiem. Turklāt, salīdzinot un sevi izceļot, dažkārt pārāk smalki tiek izvērtēti un kritizēti arī apkārtējie.

Sekas, kas rodas, ja ar “labi” vien nepietiek

Perfekcionistiem daudzi darbi var šķist grūti paveicami un pat neiespējami. Līdztekus neatkāpsies doma, ka to var paveikt vēl labāk vai tas nav līdz galam perfekti izstrādāts. Šie cilvēki izvirza pārāk augstu, dažkārt pat nepārvaramu latiņu.

Augstā līmeņa izvirzīšana rada labvēlīgu augsni sevis noniecināšanai un kritizēšanai. Rodas bailes no izgāšanās, iespējamās kļūmes, no atstumtības. „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersona paskaidro:

“Šādos brīžos var veidoties trauksme un stress, kas atstāj negatīvas sekas uz ķermeni un veselību. Var rasties sasprindzinājums sprandā, parādīties galvassāpes un/vai vēdera darbības traucējumi.”

Beigu beigās perfekcionisms mazina domas skaidrību un normālu fizisko stāvokli.

Turklāt ideāla meklējumi var novest līdz izdegšanas sindromam un psihiskās veselības problēmām, tie rada trauksmi un baiļu sajūtu un traucē veselīgai pašpārliecinātībai.

Kā uzveikt vēlmi tiekties pēc ideāla?

Ir jāveic pāris soļi, lai dzīvotu saskaņā ar sevi un mazinātu trauksmes sajūtu, ko rada tiekšanās pēc pilnības!

· Samazini spriedzi

Trauksme izpaužas fizioloģiski. Bailes un raizes rodas no sajūtām un ir reakcija uz apkārtējiem notikumiem.

Tā var izpausties kā saspringums plecos un kakla zonā, auksti sviedri. Šādu sajūtu laikā cilvēks var pat neapjaust, ka ar viņu notiekošais ir trauksmes dēļ, un tādējādi piedzīvot bailes par citu pašsajūtas cēloni, piemēram, sirdslēkmi.

Šādos brīžos svarīgi ir nomierināties un atgūt kontroli pār savu domāšanu un arī ķermeni.

Labi noder lēna un ritmiska elpošana, kā arī aktīva muskuļu atslābināšana.

· Esi tiešs pret sevi

Svarīgi ir izprast, kāpēc nevainojams rezultāts ir tik nozīmīgs. Var palīdzēt jautājumi sev pašam: kāpēc tiecos pēc ideāla; kas notiks, ja nenonākšu mērķa virsotnē; kā tas mani ietekmēs; vai pietiek tikai ar labi paveiktu darbu.

Atbilžu meklēšana var palīdzēt objektīvi saprast, vai maz nepieciešams piekopt perfekcionismu, kā arī, kas tad īsti ir pamatā bailēm un trauksmei.

· Pakāpies soli atpakaļ

Ir jāspēj paskatīties uz sākumpunktu – kāpēc tiek veikta konkrētā rīcība? Tas nozīmē, ka ir jāpievēršas savām vērtībām.

Perfekcionisms nozīmē, ka nav pieļaujamas nepilnības, visam ir jābūt ideālam. Taču vajadzētu saprast svarīgāko, ka nav jau jākoncentrējas nevis uz sīkām nepilnībām un kļūdām, ko kāds varētu kritizēt, bet gan uz kopumā paveikto labo rezultātu un to, ko tas sniegs apkārtējiem.

Ir jāspēj ieraudzīt pozitīvais gan pašā procesā, gan rezultātā. Turklāt jāspēj novērtēt savu atdevi un ieguldījumu. Uzsitiet sev uz pleca! Iedrošiniet pats sevi darīt labus darbus tieši tik labi, cik var izdarīt!

Raksta sagatavošanā izmantoti žurnāla „Nature” materiāli