LPS: piedāvātās nodokļu izmaiņas radīs nesamērīgu ieņēmumu samazinājumu pašvaldībām

LPS un Finanšu ministrijas (FM) ikgadējās sarunās par plānotajām izmaiņām nodokļos, FM prezentēja piedāvāto risinājumu veselības obligātajai apdrošināšanai. Pārdalot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi veselības apdrošināšanas maksājumam, pašvaldību ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināsies par 140 miljoniem eiro jeb 10%, aģentūru LETA informēja LPS Komunikācijas nodaļas vadītāja Liene Užule.

Tas esot lielākais ieņēmumu samazinājums pašvaldību budžetos kopš 2009.gada, kad finanšu un ekonomikas krīzes iespaidā būtiski samazinājās nodokļu ieņēmumi.

LPS ieskatā par šo risinājumu jāturpina nopietnas diskusijas, jo jebkurām izmaiņām nodokļos un finansējumā pašvaldībām ir jābūt proporcionālam. Ja valstij uzlabojas nodokļu ieņēmumi, tad arī pašvaldībās tā jābūt un pretēji.

Ieņēmumu samazinājums pašvaldībām par 140 miljoniem eiro ir ļoti būtisks un esošajā situācijā nesamērīgs. Salīdzinājumam, piemēram, tas esot tikpat daudz, cik visas pašvaldības kopā 2019.gadā ieguldīja sociālā atbalsta pasākumos, tai skaitā dažāda veida pabalstos un pašvaldību sociālo pakalpojumu sniedzēju darbības nodrošināšanā.

Tāpat šī summa ir apmēram puse no kopumā nepieciešamā finansējuma pašvaldību bērnudārzu uzturēšanai.

Vienlaikus jāņem vērā, ka no nākamā gada pašvaldībām ir nepieciešams papildu finansējums lielāka garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa un dzīvokļa pabalsta izmaksai, minimālas mēneša darba algas palielināšanai pašvaldību iestādēs, minimālās algas likmes paaugstināšanai no pašvaldības budžeta finansētajiem pirmsskolas pedagogiem, administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai, Eiropas Savienības fondu projektu līdzfinansēšanai un citiem pasākumiem.

Šobrīd IIN ir galvenais pašvaldību nodokļu ieņēmumu avots, kas veido 85% no visiem nodokļu ieņēmumiem, kurus pašvaldības var novirzīt funkciju izpildes nodrošināšanai.

Pieņemot 2020.gada budžetu, jau tika samazināta pašvaldību ieņēmumu bāze, samazināt pašvaldību budžetā ieskaitāmo azartspēļu nodokļa daļa no 25% uz 5%, kā arī būtiski samazinot pašvaldību budžetā ieskaitāmo dabas resursu nodokļa ieņēmumu daļa.

Sarunās puses vienojās turpināt diskusijas jau augusta izskaņā, kā arī septembrī.

Kā ziņots, plānotās nodokļu izmaiņas nepalielinās nodokļu slogu, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijā.

Ministrijā skaidroja, ka piedāvājumā ietvertais modelis paredz veikt pārdali starp valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), iedzīvotāju ienākuma nodokļa un solidaritātes nodokļa likmēm, lai rastu līdzekļus veselības nozares finansēšanai. Piedāvājums ir pilnībā sabalansēts un darbaspēka nodokļu slogu strādājošajiem pat nedaudz samazina.

"Savukārt, tā kā nodokļu politikas instrumenti nevar atrisināt situāciju strādājošajiem ar apgādājamajiem, aprēķināto ietekmi uz ģimenēm ar bērniem jārisina, mērķtiecīgi plānojot ģimenes valsts pabalstu politiku," skaidroja FM.

Ministrijā piebilda, ka jau pašlaik ģimenes ar nelieliem ienākumiem nevar pilnībā izmantot likumos paredzētos nodokļu atvieglojumus par apgādībā esošajām personām. Tāpēc Labklājības ministrijai jāpiedāvā ģimenes valsts pabalstu risinājums, lai atbalstītu mājsaimniecības, kurās ir vairākas apgādībā esošas personas un vidējais ienākumu līmenis uz personu ir zems.

FM uzsvēra, ka pašlaik vissvarīgākais ir atrisināt Covid-19 krīzes laikā īpaši aktualizētās nodokļu sistēmas nepilnības, tostarp sociālās aizsardzības trūkumu alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem, kuru risināšanai nepieciešami nekavējoši lēmumi, jo vienlīdzīgu sociālo aizsardzību ir pelnījuši visās nozarēs strādājošie, kas maksā nodokļus - gan pedagogi, gan mākslinieki, ārsti, pārdevēji, žurnālisti, gan citi.

Tāpat ministrijā pauda, ka šobrīd ir būtiski rast līdzekļus veselības nozares finansēšanai. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta 2019.gada datiem, Latvijā gandrīz trešā daļa nodarbināto personu - 273 tūkstoši - gūst ienākumus, kur vidējās aprēķinātās VSAOI nesasniedz iemaksas no valstī noteiktās minimālās darba algas.

FM piebilda, ka atbalsts pienācīgas sociālās apdrošināšanas nodrošināšanai visiem nodokļu maksātājiem ir izteikts gan no darba devēju, gan darba ņēmēju organizācijām, kā arī Latvijas Bankas ekspertiem.

FM piedāvā ieviest nodokļu izmaiņas trijos posmos, tostarp pirmajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2021.gada, plānots iezīmēt veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu piecu procentpunktu apmērā, nepalielinot kopējo darbaspēka nodokļu slogu, bet, pārdalot VSAOI, iedzīvotāju iedzīvotāju ienākuma nodokļa un solidaritātes nodokļa likmes.