EM: "Sadales tīkla" un "Augstsprieguma tīkla" konkurēšana par klientiem nav pareiza (2)

Saeimas komisijā, kurā pārrunāja jautājumu par elektroenerģijas pārvades sistēmas tarifu projekta ietekmi uz tautsaimniecību, komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro (KPV LV) skaidroja, ka pērn aicinājums pārskatīt tarifus tika dots gan "Sadales tīklam", gan "Augstsprieguma tīklam". "Sadales tīkls" tarifus pārskatīja un no šā gada sākuma samazināja, savukārt "Augstsprieguma tīkls", lai gan bija uzdots tarifu samazināt par 2-3%, augustā vērsās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) ar lūgumu tarifus palielināt.

Vienlaikus "Augstsprieguma tīkla" valdes priekšsēdētājs Varis Boks skaidroja, ka uzņēmums neplāno palielināt tarifs - pēc uzņēmuma aprēķiniem, paredzēts, ka tarifi samazināsies par 2%. Uzņēmuma izmaksas samazinātas par 1,5 miljoniem eiro.

"Stāsts ir par to, ka kādam ir pieaudzis tarifs. Tas ir dalījums starp pieslēguma grupām - tas trāpa tieši uz to pieslēguma grupu, kura ir attiecināma uz "Sadales tīkliem", jo pārējiem lielajiem industriālajiem lietotājiem, kas ir pieslēgtie pie pārvades tīkla, faktiski tarifs samazinās," teica Boks, uzsverot, ka pārmetumi no "Sadales tīkla", ka uzņēmumam nākotnē būs jāceļ tarifs, nav īsti korekti.

Boks stāstīja, ka jaunajā metodikā akcents tiek likts uz jaudas komponenti, tostarp būtiskākais elements ir efektīva elektroenerģijas izmantošana.

"Tiem, kas izmanto vairāk nekā 20% jaudas, būs tarifu samazinājums. Tie, kuri izmanto jaudu ļoti neefektīvi, zem 20%, tiem, diemžēl, būs tarifa pieaugums. Tas attiecas arī uz "Sadales tīklu", kuram vēsturiski "Augstsprieguma tīkla" apakšstacijās ir transformatori ar lielu jaudu. Tas ir no padomju laikiem, kad bija liels patēriņš arī lauku rajonos, bet kas pašreiz ir pazudis. Šie transformatori tikai par 10-15% ir noslogoti. Tādējādi, pēc jaunās metodikas, arī veidojas tarifu pieaugums," teica Boks.

Savukārt Nemiro pauda, ka pie pārvades tīkliem pieslēdzas arī Latvijas lielie uzņēmumi, līdz ar to atslēdzoties no "Sadales tīkliem". "Protams, ka "Sadales tīklam" un "Augstsprieguma tīklam" ir savas izmaksas, bet pārnesot lielu uzņēmumu no "Sadales tīkla" uz "Augstsprieguma tīkla", protams, izmaksas "Sadales tīklam" nemazinās, bet "Augstsprieguma tīklam" vairojas ienākumi," viņš sacīja. 

Tajā pašā laikā Boks norādīja, ka tas ir likumsakarīgi, jo uzņēmumi ekonomiski aprēķinājuši un izvērtējuši, cik pakalpojums maksā, darbojoties caur "Sadales tīklu" un cik maksā, pieslēdzoties pie pārvades tīkla.

"Pieslēgšanās ir uzņēmuma investīcijas. Viņi sarēķina investīcijas, lai tās atmaksātos. Gala rezultātā divi uzņēmumi ir pārgājuši pa tiešo uz pārvadi, apejot "Sadales tīklu". Es teiktu, ka tā ir aiziešana no šķērssubsīdijām, jo industriālajiem patērētājiem ir dota brīva iespēja izvērtēt, kas viņiem ir izdevīgāk. Nevaru daudz ko pārmest, jo aprēķins ir ekonomiski pamatots," teica Boks, skaidrojot, ka pie "Sadales tīkla" šiem patērētājiem tiek uzlikts viss "Sadales tīkla" izmaksu apmērs, liekot šķērssubsidēt mājsaimniecības un mazos lietotājus.

Savukārt "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons norādīja, ka būtu jāpieņem politiski lēmumi, kurš nodarbojas ar transformatoru apkalpošanu - šobrīd to dara "Augstsprieguma tīkls", bet, ja ir jāsamazina jaudas, tas ir "ilgs un darbietilpīgs stāsts".

"Ir lietas, kuras mēs kopīgi varētu veikt efektīvāk, ar mazākām izmaksām, un visu kopīgo tarifu stāstu samazināt," pauda Jansons, piebilstot, ka jāveido diskusija, lai kopīgi varētu meklēt kādus risinājumus.

EM parlamentārais sekretārs Miezainis savukārt pauda, ka EM maijā sniegusi SPRK atzinumu par tās izstrādāto metodiku, norādot, ka elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora pamatpienākums ir rūpēties par elektroenerģijas pārvades sistēmas drošu funkcionēšanu, tostarp nodrošinot pienācīgu pārvades tīkla jaudu, stabilu sistēmas darbību, kā arī atbilstošu elektroenerģijas pārvadīšanu. 

"Katram no elektroenerģijas tirgus dalībniekiem ir sava loma - sadalei ir sadales loma un pārvadei ir pārvades loma. Līdz ar to, ja šobrīd sistēma izveidojas tāda, ka pārvade sāk startēt mazumtirdzniecības lauciņā, tas pēc savas būtības jau neatbilst kopējai enerģētikas politikai," pauda Miezainis, uzsverot, ka pašreiz faktiski divas valsts kapitālsabiedrības, kurām pēc savas būtības ir divi dažādi uzdevumi enerģētikas jomā, sāk konkurēt.

"Komersantiem nevajadzētu radīt savu sadales tīklu. Viņiem vajadzētu nodarboties ar to saimniecisko darbību, ar ko viņi nodarbojas," teica Miezainis, skaidrojot, ka nav pareizi, ka uzņēmumi, kuri nodarbojas ar koksnes apstrādi vai metālapstrādi, vai kādu citu ražošanu, sāk nodarboties ar "pus sadales" darbību.

EM parlamentārais sekretārs norādīja, ka ir atsevišķi uzņēmumi, kuri vēsturiski ir pieslēgti pie pārvades, bet no kopējās enerģētikas politikas viedokļa nav korekti veidot sistēmu, kas motivē komersantus pāriet no sadales pie pārvades.