"Pelnīt uz nodokļu atmaksas rēķina - mežonība." Sieviete, kura iestājās par visiem (9)

Pirmsskolas skolotāja, kura necieš netaisnīgumu  

Ludmilas nodarbošanās nekādā veidā nav saistīta ar viņas sāktās iniciatīvas tēmu - pēc izglītības viņa ir psiholoģijas pasniedzēja, kura laika gaitā nomainījusi kvalifikāciju uz pirmsskolas skolotāju. Pirmsskolas iestādē viņa ir nostrādājusi astoņus gadus. Tur viņa strādāja arī brīdī, kad sāka iniciatīvu. 

Ludmila norāda, ka iniciatīva skar visus, bet tās būtība ir absolūti humāna. 

“Manas pārdomas ir šādas: cilvēks - vienalga, celtnieks, žurnālists vai pārdevējs - šis cilvēks dara savu darbu, un viņam nebūtu jāuzņemas papildu slodze un jātiek galā vēl ar nodokļiem. 

Sanāk apjomīga netaisnība: tie, kas nodarbojas ar nodokļiem, nodarbojas tikai ar nodokļiem, viņiem nav jāzina, kā pareizi jāmūrē, kā jāintervē un kā izvietot preces veikalā, bet tie, kas nodarbojas ar savu lietu, - viņiem jāzina ne tikai tā, bet jāiedziļinās arī nodokļos,” sašutusi ir Ludmila.  

Elektroniski nenozīmē vienkārši. Visiem tas nav vienkārši 

Ludmila nepiekrīt tam, ka tehnoloģijas visu ir atrisinājušas mūsu vietā un mums atliek vien nospiest pāris podziņas. 

“Es patiešām nesaprotu, kāpēc mēs no cilvēkiem prasām tik daudz? Jauniem cilvēkiem tas, protams, šķiet vienkārši - pāris pogas, kaut ko nofotografēju, viņiem telefonā ir 800 aplikāciju, ir arī tādas kā “Attaisnotie izdevumi” - nofotografēju un aizvācu. Vecāki cilvēki gan dzīvo citādi - krāj čekus kaudzītēs, bet čeki mēdz izbalēt un, kad ir pienācis laiks iesniegt deklarāciju, neko vairs nevar redzēt. Viņi mēģina fotografēt, bet telefons nomainās un fotogrāfijas pazūd. Tas nav tik vienkārši, kā to mēģina pasniegt,” uzskata sieviete. 

“Nonivelējas deklarācijas iesniegšanas procesa sarežģītība un tiek likts uzsvars uz to, ka sabiedrība kopumā un katrs tās loceklis atsevišķi ir pietiekami informēti un izglītoti, lai patstāvīgi iesniegtu deklarāciju. Savādāk nemaz nevar būt. Tomēr tas tā nav,” viņa piebilst. 

Ludmila uzskata, ka demokrātiskai sabiedrībai, par kādu Latvija sevi uzskata, ir jāiekļauj visi tās dalībnieki. Automātiska nodokļu atmaksa, iespējams, vissvarīgākā ir tiem, kas saņem mazākās algas, - kādam šī summa tiešām ir svarīga, tomēr šie cilvēki bieži vien neorientējas nedz datoros, nedz nodokļos. 

“Atceros, kā grāmatvežu arodbiedrības vadītāja kādā intervijā teica, ka patstāvīga deklarāciju iesniegšana ļaušot cilvēkiem vairāk domāt par saviem nodokļiem. Tomēr es uzskatu, ka cilvēks savu bruto algu vairāk uzskata kā ko tālu - cilvēki galvenokārt grib zināt, kāda būs viņu neto alga, nevis tikt skaidrībā, kur kādi procenti aiziet. Šie skaitļi daudziem ir tikai iemesls, lai noelstos, cik lieli ir nodokļi. 

Cilvēkiem ir tiesības uz tādu viedokli. Nevajag censties katru pataisīt par nodokļu speciālistu. Cilvēkam par to nav jādomā, un viņam nav jākaunas, ja viņš nesaprot, kā tas strādā,” uzsver Ludmila. 

Pelnīt ar to - tā ir mežonība! 

Iesniegt iniciatīvu par automātisku pārmaksāto nodokļu atmaksu Ludmilu pamudināja viņas pašas pieredze un sašutums. 

“Es iesniedzu deklarāciju kopā ar mammu, bet pēc tam uzzināju, ka cilvēki šādu pakalpojumu piedāvā par naudu. Vai tad ir iemesls rasties jaunai nozarei? 

Kāds vēl pelnīs uz tā rēķina, kas strādājošiem cilvēkiem pienākas pēc definīcijas. Manuprāt, tā ir mežonība,” uzskata iniciatīvas autore. 

Mudināja arī situācija ar vīra māti, kura ārstējās no nopietnas slimības un mocījās ar čekiem: “Čekus visus sniedzām pa vienam, bet varēja taču būt attiecīgs ķeksis pakalpojumus sniegšanas vietā. Tas arī mani pamudināja rīkoties,” atceras aktīviste. 

Varbūt ideja ir murgaina?

Ludmila nezina, vai šāda sistēma pastāv citās valstīs, tomēr viņa ir pārliecināta, ka mums tādu vajagot. 

“Es neesmu cilvēks “citiem ir, bet mums nav”. Labāk lai mēs esam labāki, lai mums ir pirmajiem. Es vienkārši uzskatu, ka tā ir pareizi un taisnīgi,” sieviete atbild uz jautājumu par to, vai līdzīga prakse eksistē citās pasaules valstīs. 

Par platformu “Manabalss.lv” viņa uzzināja laikā, kad tika diskutēts par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu. Tad viņa saprata, ka šis portāls sniedz iespēju vienkārši pārbaudīt, vai viņas ideja ir murgaina vai tomēr ne. 

“Ja vismaz vēl 10 000 cilvēku man piekrīt, tas nozīmē, ka idejai ir jēga,” norāda Ludmila. 

2018.gada maijā viņa iesniedza iniciatīvu. Ludmila stāsta, ka 10 000 parakstu tika savākti trīs vai četru mēnešu laikā. 

“Pēc tam gandrīz visu paveica “Manabalss.lv” komanda - viņi atbild par parakstu verificēšanu, viņi pat man iedeva diskā ierakstītu visu parakstītāju sarakstu. Iesniegt iniciatīvu Saeimā es devos kopā ar “Manabalsss.lv” komandas pārstāvi Anniju. Annija bija kā pavadonis, viņa man teica priekšā, kur un kad ir jāiet. Pēc tam man piezvanīja no Saeimas un pateica, ka iniciatīva tiek pieņemta izskatīšanai, un uzaicināja uz sēdi,” atceras Ludmila. 

Kopumā šādas sēdes bija trīs. “VID koncentrējās uz to, kādi ir šķēršļi šādas sistēmas ieviešanai. Tomēr par aktualitāti nekādu strīdu nebija – bija acīmredzams, ka tas ir aktuāli. Vēlāk tika pieņemts lēmums, ka iniciatīva ir apstiprināta un jāsāk gatavot izmaiņas attiecīgajos likumos,” notikumu gaitu pārstāsta Ludmila. 

Viņa neuzskata, ka būtu paveikusi kaut ko grandiozu.  

“Es pēc būtības noformulēju to, kā vajadzētu būt. Un viss. Cilvēkiem tas patika, paldies tiem, kas parakstīja. 

Es neteiktu, ka “degu” par nodokļiem, vairāk es “degu” par demokrātiju - mani vienmēr aizskar, ja citiem tiek darīts pāri. Mani dzīves principi ir “Tāpēc, ka es varu” un “Kāpēc ne es?” atzīst sieviete. 

Kur tiek uzkrātas summas, kas netiek atmaksātas par pārmaksātajiem nodokļiem? 

Ir daļa sabiedrības, kas nodokļos neprot vai nevēlas iedziļināties. Ludmila skaidri nezina, kur paliek šī nauda, tomēr viņa domā, ka tā tiek novirzīta “neparedzētiem gadījumiem”. Tāpat viņas rīcībā nav statistikas pat to, cik daudz cilvēku neizmanto iespēju atgūt pārmaksātos nodokļus. 

Iniciatīvas liktenis

Ludmila stāsta, ka process notiek - šobrīd tiek strādāts pie tā, kā tehniski nodrošināt, lai informācija par attaisnotajiem izdevumiem tiek nodota VID. 

“Tehniski viss nav tik vienkārši. Izmaiņas prasa laiku, tas ir normāli. Es neuzskatu, ka šī ir steidzama iniciatīva, citas noteikti ir daudz steidzamākas,” viņa norāda. 

Saskaņā ar jaunāko informāciju, automātisku pārmaksātā ienākumu nodokļa atmaksu paredzēts ieviest 2023.gadā. Finanšu ministrija jau ir izstrādājusi grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli, tie ir iesniegti saskaņošanai, vēlāk tos izskatīs valdība, bet galīgo lēmumu pieņems Saeima. Sagaidāms, ka likuma grozījumi spēkā varētu stāties 2022.gadā. 

Apsver savu atbalstu platformas ManaBalss darbam ar ziedojumu!