FID šogad sešos mēnešos iesaldējis 327,56 miljonus eiro (1)

FID skatījumā, 2020.gada pirmo pusgadu lielā mērā raksturo Covid-19 pandēmijas radītie izaicinājumi un izmaiņas gan pasaules, gan nacionālā mērogā.

Pandēmija esot izgaismojusi jaunas tendences un tipoloģijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā,

kā arī piespiedusi pielāgot darba specifiku tās radītajiem apstākļiem.

FID vadība uzskata, ka iestādei izdevies saglabāt ierasto darba tempu, kā arī nodrošināt darbības rezultātus, kas līdzvērtīgi iepriekšējiem periodiem, ko demonstrējot tiesībaizsardzības iestādēm nosūtīto materiālu un analizēto lietu skaits, kā arī apturētais jeb iesaldētais iespējami noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu apjoms.

"Pirmais pusgads bija dažādu izaicinājumu pildīts. Gada sākumā saņēmām pozitīvu vēsti no Finanšu darījumu darba grupas - Latvija netiek iekļauta pastiprinātās uzraudzības valstu sarakstā jeb tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā", kas nozīmē - turpinot iesāktās reformas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmas pilnveidē, izdosies atjaunot arī Latvijas finanšu sektora reputāciju," norādījusi FID priekšniece Ilze Znotiņa.

Znotiņa norāda, ka

dienests īpaši pievērš uzmanību Covid-19 krīzes radītajiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem - krāpšanai, kibernoziegumiem un citiem.

FID vadītāja arī izceļ iesaistīto iestāžu darbību un spēju ātri reaģēt uz noteiktajiem ierobežojumiem un tirgus apstākļiem - ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem tiek sniegti kvalitatīvi un laicīgi, kas ļauj dienestam operatīvi reaģēt un pildīt dienestam noteiktos pienākumus. 

2020.gada pirmajā pusgadā FID izdevis 227 iesaldēšanas rīkojumus.

Šajā laika posmā iesaldēti arī 30 nekustamie īpašumi un trīs bankas seifi. Vislielākais iespējami noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu apmērs iesaldēts likvidējamās kredītiestādēs - 255, 09 miljoni eiro. Iepriekš jau ziņots, ka viena no šīm iestādēm ir "ABLV Bank".

No kopējā iesaldēto iespējami noziedzīgi iegūto līdzekļu apjoma visvairāk iesaldēts juridiskām personām- 74% jeb 243,69 miljoni eiro, no tiem ārvalstu juridisko personu finanšu līdzekļi ir 204,44 miljonu eiro apmērā.

Pēc juridisko personu reģistrācijas valsts visvairāk iespējami noziedzīgi līdzekļi iesaldēti juridiskām personām no Britu Virdžīnu salām, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kipras, Lielbritānijas, Latvijas, Seišelu salām un citām vietām.

Savukārt, analizējot iesaldētos iespējami noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļus fiziskām personām pēc to pases valsts, redzams, ka

visvairāk jeb 55,82 miljoni eiro iesaldēti fizisku personu kontos, kuru pases valsts ir Krievija.

Tiesībaizsardzības iestādēm pirmajā pusgadā nosūtīti 104 materiāli un 126 ziņojumi, kas satur riska informāciju. Tiesībaizsardzības iestādēs pusgadā, pamatojoties uz FID nosūtītajiem materiāliem, jau sākti 78 kriminālprocesi saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, no kā četri materiāli pievienoti jau iepriekš sāktiem kriminālprocesiem.

Šogad sešos mēnešos FID saņēmis 2289 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, no kuriem padziļināta izpēte un analīze veikta 2167 gadījumos. Salīdzinājumā ar 2019.gada pirmo pusgadu, kad tika saņemti 2546 ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem, novērojams iesniegto aizdomīgu darījumu ziņojumu skaita samazinājums. Tas skaidrojams ar 2019.gada nogalē īstenoto ziņošanas sistēmas reformu, kas, cita starpā, paredzēja arī uzlabot saņemto ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem kvalitāti.

Biežākās aizdomīguma pazīmes šī gada pirmajā pusgadā saņemtajos ziņojumos ir neskaidra darījumā izmantoto līdzekļu izcelsme, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, darījums bez acīmredzama likumiska nolūka, krāpšana, darījumos izmantotas nepamatoti sarežģītas shēmas.

Turpinot veiksmīgi nodibināto sadarbību ar analogiem ārvalstu dienestiem, 2020.gada pirmajā pusgadā FID no ārvalstu izlūkošanas dienestiem saņēmis 324 pieprasījumus un nosūtījis 398 pieprasījumus.