Vai Tiktok un Facebook ir spiegi mūsu telefonos?

Aplikācijas var mūs novērot un to praktiski arī dara

Nav jēgas uzdot jautājumu „vai“? Jo zinām, ka to var izdarīt un šādi arī rīkojas. Galu galā Covid19 aplikācija arī mūs izspiego (labā nozīmē) un pret to mēs neprotestējam. Taču Tiktok gadījumā ir jāzina, cik lielā mērā ķīnieši tiek klāt personām, kas šo aplikāciju ir ielikušas savā telefonā un strādā atbildīgos amatos.

Tiktok ir privāts uzņēmums un piedāvā lielisku veidu, kā ierakstīt īsus videofragmentus ar dziesmām un dejām, joku epizodes, jautrus naratīvus. To drīkst lietot no 13 gadu vecuma, taču visiem tāpat ir skaidrs, ka šo pakalpojumus izmanto arī daudz jaunāki bērni. Pašreizējā ķīniešu likumdošana ir paredzējusi nosacījumu, ka valsts var kontrolēt privāta uzņēmuma datus, ja tie vajadzīgi valsts aizsardzības labā. Režīms tātad drīkst kontrolēt visu, kas tam vajadzīgs.

2014. gadā Ķīnā tika pieņemts likums, kura rezultātā visām ķīniešu organizācijām, iestādēm un uzņēmumiem (2017) ir jāizsniedz policijai vai iestādēm fakti, kas tām vajadzīgi. Šī ir obligāta prasība visiem. Nekādas tiesāšanās par to nav iespējamas.

Par Facebook mēs it kā zinām, ka šos datus uzņēmums neizsniedz amerikāņu drošībniekiem. Lai gan pēdējās prezidenta vēlēšanas ASV liecina, ka Facebook tomēr izsniedza sensitīvus datus Trampa kampaņas labā (par ASV vēlētājiem). Tas gan nav nekas jauns. Visi aplikāciju diriģētāji ar to nodarbojas, t.i., piegādā = pārdod pārdevējiem datus par potenciālajiem pircējiem. Tāpēc reizēm interneta veikali mums atsūta piedāvājumu tieši par to, ko esam paši pirms tam meklējuši internetā.

Ķīnas politiskā doktrīna paredz pasaules pārkārtošanu

Nevienam nav noslēpums, ka Ķīnas režīms pavisam nopietni paredz pasaules pārkārtošanu. Tieši tāpat kā Putina režīms. Viņu plānos ir piedāvāt un pārliecināt pasauli par to, ka totalitārisms ir vienīgā iespējamā laimīgās sabiedrības pārvaldība. Autoritārisma politiskais modelis esot jāeksportē. Interneta uzņēmumi šajā karā ir ļoti noderīgi spēlētāji. Wechat pavisam atklāt propagandē šo ķīniešu ideoloģijas modeli, un tā obligāti jāizmanto visiem ķīniešiem. Tagad ar šīs aplikācijas palīdzību Pekina izplata savu ideoloģiju uz ārzemēm. Putins tērēja pārāk daudz naudas ideoloģijas eksportam televīzijā svešvalodās. Pekina liek uz aplikācijām to pašu slodzi. Vispirms izsekojot un vajājot savu diasporu ārzemēs un pēc tam pievilinot sev jaunus sekotājus ārzemnieku vidū.

Kā darbojas modernā propaganda šajā gadījumā? Vispirms bloķējot starptautiskās aplikācijas Ķīnā. Tieši tāpat kā Padomju Savienībā lika virsū „ētera zāģus“ ārzemju radiostacijām. Līdzko ārzemju informācija vairs neeksistē, ir iespējams stāstīt par notikumiem un personām pēc savas piegrieztnes. Pekina tieši tā arī rīkojas. Ārzemēs dzīvojošie ķīnieši tiek iebaidīti, viņiem liek spiegot Pekinas interesēs, draudot anulēt kontaktus ar mājās palikušajiem radiniekiem. Interesants piemērs ir Honkongas notikumi. Par tiem Tiktok vai Wechat neko neatradīsiet reālas analīzes formā. Tikai sagrozītas un režīmam labvēlīgas interpretācijas formā. Ja šajā komunikācijā parādās akcents, kas ir varai nelabvēlīgs, tad pastāv iespēja, ka Pekinas režīms atriebsies. Vai mums, brīvā valstī dzīvojošiem cilvēkiem, būtu jāatbalsta šādu aplikāciju bizness?

Pavisam drīz būs klāt 5G, un šajā situācijā ir jāapzinās, kam mēs atļaujam izmantot informāciju par sevi un savu valsti. Vai privātiem Rietumu uzņēmumiem, kuros cilvēktiesības tiek respektētas, vai totalitāru lielvalstu diktatūru ambīcijām?

Propaganda – labs vai slikts vārds?

Normālā, demokrātiskā sabiedrībā „propaganda“ ir nelāgs vārds. To izmantot nav pieņemts. Taču Ķīnā no šīs atklātās manipulācijas vara nekaunas. Kad Ķīnas līderis pirms dažiem gadiem apmeklēja valsts TV un avīzi Tautas Dienas Laikraksts, tad viņš atgādināja žurnālistiem pašu galveno un vienīgo viņu uzdevumu – piegādāt saprotamā un pārliecinošā veidā komunistu partijas centrālkomitejas idejas un lēmumus tautai. Mediju galvenais uzdevums ir apkalpot partijas vadītājus un viņu vajadzības. Tagad ķīnieši (tieši tāpat kā Putina impērija) aktīvi rosās informācijas eksporta jomā uz ārzemēm, un viņu mediji (tieši tāpat kā savulaik Padomju Savienības ideoloģijas eksporta radio un TV) lepni deklarē, ka veic propagandas darbu. Proti – realizē smadzeņu skalošanu. Arī šeit, tāpat kā Krievijā, par galveno argumentu tiek izvirzīts izdomāts apgalvojums, ka „Rietumi un liberālisms ir vāji“, bet „mēs=totalitārisms esam stipri“. Šim nolūkam ķīnieši pirms pāris gadiem sāka tā saucamo masu komunikācijas kampaņu. Ar mērķi uzspiest pasaulei pozitīvu naratīvu par sevi.

Protams, šajā „pozitīvajā stāstā par Ķīnu“ nav nekā par dabas piesārņojumu, klimata krīzi vai pandēmiju, bet gan par to, ka ir pareizi sākt biznesu ar Ķīnu, ievērojot šīs valsts vadības nosacījumus.

Piedāvājot lētākas producēšanas izmaksas Ķīnā, ir iespējams iespaidot ārvalstis arī ideoloģiski. Šo apstākli mēs tagad diezgan labi redzam, piemēram, arī šodienas Latvijas varas gaiteņu attieksmē pret Baltkrieviju un nemieriem tur. Biznesa sviras neļauj varai Rīgā reaģēt politiski aktīvi pret netaisnību kaimiņvalstī.

Kā strādā ķīniešu propagandas buldozers?

Xinhua: oficiālais ziņu birojs ar 180 korespondentu filiālēm dažādās valstīs. China Global Television Network (CGTN) gatavo CCTV ārzemju raidījumus četriem kontinentiem. China Daily: avīze angļu valodā ar 12 izdevumiem ārvalstīs (200 žurnālistu, no tiem 70 ārzemnieki). China Radio International (CRI): valsts radiostacija, kas raida 2700 stundas diennaktī, 44 valodās. Tai ir 38 ārzemju redakcijas, kas sadarbojas ar 70 vietējām ārzemju stacijām, kas par samaksu retranslē CRI sagatavotu materiālu.

Ar ko tad atšķiras ķīniešu pieeja ārzemju auditorijai no Kremļa propagandas buldozera pieejas? Maskavas propagandas sistēma ir koncentrēta uz ārzemju mediju ziņojumu naratīvu demontāžu, taranējot tos ar meliem. Cenšoties iestāstīt, ka tie ir izdomājumi un viegli caurskatāmas nepatiesības. Ķīniešus neinteresē šāda „buldozera, ceļa ruļļa taktika“. Viņi vairāk nodarbojas ar savu notikumu “pareizu interpretāciju“ ārzemju auditorijai.

Tā kā Ķīnas ekonomika ir 10 reižu jaudīgāka nekā Krievijas, ir pamats prognozēt, ka informācijas eksports no Pekinas uz ārzemēm pieaugs apmēros.

Ja Kremlis un Krievija koncentrējas uz graušanu, klaigāšanu un „bungošanu sev pa krūtīm“, tad Pekina izvēlas pozitīvo stīgu, t.i., būt patīkamiem un pievilcīgiem. Izraisīt pozitīvas emocijas. Tā kā CGTN šodien raida arī spāņu, franču, arābu un krievu valodā, tad efekts ilgi nebūs jāgaida.

Tāpēc nav nejauši, ka propagandas ekspansija turpinās pievilcīgu un jautru aplikāciju virzienā. Tiktoks ir labs piemērs šajā „maigās propagandas“ pieejā.