Pēc 18 mēnešiem pakāpeniski stāsies spēkā arī citi noteikumi, piemēram, izmaiņas nosacījumos attiecībā uz autovadītāju minimālo atalgojumu, tahogrāfu izmantošanas kārtībā, ES kravu autopārvadājumu tirgus piekļuves nosacījumos, kā arī autovadītāju darba norīkošanā un kontroles procedūrās.
Jau ziņots, ka Eiropas Parlamenta (EP) deputāti 8.jūlijā bez grozījumiem apstiprināja tā saukto "mobilitātes paketi" - trīs tiesību aktus, kurus ES dalībvalstu ministri pieņēma šogad aprīlī. Politiskā vienošanās ar ES Padomi bija panākta 2019.gada decembrī.
Jaunie noteikumi attiecas uz transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā uz ārvalstīm, braukšanas un atpūtas laikiem un kabotāžu - kravu pārvadājumi, ko dalībvalstī īslaicīgi veic ārvalstu pārvadātāji. Noteikumu mērķis ir novērst konkurences izkropļojumus autotransporta nozarē.
Pēc Eiropas Komisijā skaidrotā, jaunie noteikumi kravas automobiļu vadītājiem garantēs labākus atpūtas apstākļus un ļaus vairāk laika pavadīt mājās. Uzņēmumiem pārvadājumu grafiks būs jāplāno tā, lai transportlīdzekļu vadītāji, kas veic starptautiskus kravu pārvadājumus, varētu regulāri atgriezties mājās. Ja atpūtas laiks jāpavada ārpus mājām, uzņēmumam būs jāsedz naktsmītnes izdevumi.
Savukārt Latvija nav apmierināta ar EP apstiprināto regulējumu kravas autotransporta nozares reformai, jo uzskata, ka tas ir pretrunā ar ES klimata, ceļu satiksmes drošības un vienotā tirgus politikām. Satiksmes ministrijas pārstāve Vineta Kleine skaidroja, ka regulējuma pārskatīšanas sākotnējais mērķis, ko atbalstīja arī Latvija, bija precizēt un pilnveidot spēkā esošo regulējumu, tostarp autovadītāju sociālos standartus, kā arī nodrošināt autotransporta sektora efektivitāti un ilgtspējību. Tā pārskatīšanas mērķis bija arī īstenot vienmērīgu un efektīvu ES vienotā tirgus funkcionēšanu, atceļot atsevišķu dalībvalstu ieviestos nacionālos ierobežojumus.