Baltkrievi no bankām izņem iekrājumus; pastāv zināmi draudi Baltkrievijas banku sistēmai (40)

Kā vēsta “Forbes”, Baltkrievijas banku klienti aktīvi izņem naudu no saviem bankas kontiem un izpērk ārvalstu valūtu.

“Pēdējā laikā depozītu tirgū tiek novērota tendence, kad iedzīvotāji izņem savus iekrājumus – gan rubļos, gan citās valūtās. Iekšējā valūtas tirgū ir palielināts pieprasījums pēc ārvalstu valūtas,” norādīja Baltkrievijas Centrālā banka. Tās vadītājs Pāvels Kallaurs pagājušajā nedēļā sacīja, ka iedzīvotāji šādi rīkojas tāpēc, ka pastāv liela politiskā un ekonomiskā neskaidrība.

Kopumā kopš augusta sākuma pieprasījums pēc naudas izņemšanas no konta, ir pieaudzis par 20%, bet valūtu maiņas operāciju apjoms fiziskajām personām divu nedēļu laikā ir palielinājies par divām reizēm, norāda “MTBank”. Savukārt Krievijas “Sberbank” Baltkrievijas meitasuzņēmumā “BPS-Sberbank” paziņots, ka pieprasījums pēc operācijām ar starptautisko valūtu nav būtiski pieaudzis, bet “Darbabit” banka neziņo par būtiskām klientu uzvedības pārmaiņām.

Kāpēc baltkrievi izpērk valūtu

Šis nav pirmais gadījums šogad, kad Baltkrievijas iedzīvotāji aktīvi izpērk ārvalstu valūtu. Interese par ārvalstu valūtām bija vērojama jau marta beigās. Šodien izņemt lielu naudas summu atsevišķos bankomātos ir sarežģīti, it īpaši reģionos. “Valstī ir vērojams ļoti augsts dolarizācijas līmenis. Situācija ar koronavīrusu, informācija par to, ka valsti gaida defolts, kā arī protesti ir ļoti palielinājuši interesi par dolāru,” norāda vienas no lielākajām Baltkrievijas bankām pārstāvis.

“Tas ir gandrīz kā nacionālais sporta veids – ja kaut kas notiek, tad jāskrien pie bankomāta izņemt naudu dolāros. Tas ir galvenais indikators – ja redzi pie bankomāta rindu, tātad valstī kaut kas notiek,” norāda kompānijas “Lacerta” vadītājs Iļja Bogdanovs. Viņš norāda, ka bankas ir ieviesušas limitus naudas izņemšanai. Taču valūtas “bums” ir sācies jau pirms prezidenta vēlēšanām – divas dienas pirms 9. augusta, kad notika vēlēšanas, atsevišķos bankomātos bija vērojams ārvalstu valūtas deficīts.

Tiek norādīts, ka laika posmā no janvāra līdz jūlijam iedzīvotāji ir iegādājušies aptuveni 873 miljonus dolāru. Vislielākais valūtas izpirkšanas apjoms bija vērojams februārī – martā. Savukārt kompānijas pirmajos septiņos mēnešos valūtu ir pirkušas mazāk – iegādājoties ap 746 miljoniem dolāru.

Baltkrievijas finanšu iestādes norāda, ka Baltkrievijas rubļa atkarība no Krievijas rubļa dinamikas attiecībā pret ārvalstu valūtām parādījās šī gada martā, kad strauji sāka kristies Baltkrievijas rubļa vērtība attiecībā pret dolāru un eiro. Pēdējos mēnešos, kad ir stabilizējies Krievijas rubļa kurss, nostiprinājies ir arī Baltkrievijas rublis. No aprīļa līdz augusta pirmajai pusei Baltkrievijas valūtas vērtība svārstījās no 2,37 līdz 2,47 Baltkrievijas rubļiem par vienu dolāru.

Vai bankām ir draudi?

Pēc Baltkrievijas Centrālās bankas datiem, jūlijā skaidrās naudas apgrozījums pieauga līdz 4,193 miljardiem Baltkrievijas rubļu. Kopš gada sākuma skaidrās naudas apgrozījums ir pieaudzis par 12%. Datu par par augustu vēl nav, taču ir skaidrs, ka bankas saskaras ar iedzīvotāju iekrājumu aizplūšanu. Par to ziņo aģentūras “Moody’s” pārstāve Svetlana Pavlova.

“Pagājušajā nedēļā strauji pieauga operāciju skaits starpbanku tirgū, un tas nozīmē, ka bankas saskaras ar situāciju, kad aizplūst depozītu nauda, līdz ar to ir nepieciešams ar kaut ko aizstāt klientu naudu,” saka Pavlova.

Pēc “Moody’s” aprēķiniem, aizplūduši varētu būt ap desmit procentiem depozītu, un tas bankās var radīt nopietnu stresu. Zināmi draudi pastāv arī Baltkrievijas banku sistēmai.

“Depozītu aizplūšana, galvenokārt dažādās valūtās, kā arī ārzemju valūtas izpirkšana var radīt spiedienu uz valūtu rezervēm, kas jau tā ir zemā līmenī, it īpaši, ņemot vērā ārējās saistības. Tādējādi Baltkrievijas atkarība no ārējās refinansēšanas ir augsta, bet pašreizējā politiskā situācija var ierobežot refinansēšanas iespējas,” saka Pavlova.

Tomēr kopumā situācija Baltkrievijas valūtu tirgos tiek vērtēta kā stabila. Pēc Centrālās bankas datiem, banku sektora likviditāte bija vērtējama 2,59 miljardos rubļu. Pašlaik bankām nav vērojamas problēmas ar likviditāti.

“Nozīmīgu Baltkrievijas banku tirgus daļu aizņem Krievijas banku meitaskompānijas, kam ir iespēja saņemt naudu mātesorganizācijās. Saistībā ar Baltkrievijas kredītiem gan var rasties zināmas problēmas, it īpaši – ja valstī pasliktinās politiskā situācija,” sacīja investīciju kompānijas “BKS Premjer” pārstāvis Aleksandrs Bahtins.