Vien 12% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā pastāv diskriminācija uz reliģijas pamata. Varētu teikt, ka reliģiskās neiecietības problēma Latvijai nav aktuāla. Tomēr, kā norāda eksperti, viss nav tik rožaini.
Reliģiskā neiecietība zema
Lai gan visaptverošu pētījumu par reliģisko iecietību Latvijā nav, tomēr tika veiktas vairākas atsevišķas socioloģiskās aptaujas. Piemēram, saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) 2019. gadā publicētās aptaujas rezultātiem, aptuveni 70 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka diskriminācija, kas ir saistīta ar cilvēka reliģiju, Latvijā ir reti sastopama parādība. Vien 12 % atzina, ka tā esot izplatīta. Savukārt, kā izriet no Valsts drošības dienesta (VDD) atbildes vēstules portālam TVNET, 2019. un 2020. gadā nav ierosināts neviens kriminālprocess saistībā ar iespējamu reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu.
Tomēr ir netiešas pazīmes, kas liecina par zināmu reliģisko neiecietību, TVNET norādīja Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece Agita Misāne (patlaban kandidē Rīgas domes vēlēšanās no Attīstībai/Par!, "PROGRESĪVIE" saraksta, bet rakstā pauž profesionālo, nevis politisko viedokli – red.).
“Piemēram, Rebekas Kohas nesenais konvertēšanās [islāmā] gadījums. Tas rāda, ka mums nav viss kārtībā ar iecietību.
Tāpat sociālajos tīklos ir vērojamas visādas antisemītisma izpausmes. Ir par ko padomāt,” sacīja Misāne.
Vienlaikus pētniece atzīst, ka reliģiskās neiecietības vektors ir mazliet mainījies, salīdzinot, piemēram, ar pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem. Toreiz neiecietība esot bijusi vērsta pret tā sauktajām jaunajām reliģiskajām kustībām, piemēram, pret Jehovas lieciniekiem.