ASV pieprasa atjaunot ANO sankcijas Irānai; Eiropa iebilst

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo ANO galvenajā mītnē Ņujorkā ANO ģenerālsekretāram Antoniu Gutērrešam un Drošības padomei iesniedza vēstuli, kurā Savienotās Valstis pieprasa  sākt sankciju atjaunošanas procedūru, kas paredz atjaunot sankcijas 30 dienu laikā.

Lēmumu pieprasīt sākt sankciju atjaunošanas procedūru ASV prezidents Donalds Tramps pieņēma pēc tam, kad pagājušajā nedēļā ASV nespēja panākt atbalstu ANO Drošības padomes rezolūcijas projektam, kas paredzēja pagarināt 13 gadu ilgušo konvencionālo ieroču embargo Irānai, kam jābeidzas 18.oktobrī.

Sankcijas Irānai tika atceltas saskaņā ar vienošanos par Teherānas kodolprogrammu, kuru 2015.gadā parakstīja Irāna, ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalstis ASV, Francija, Krievija, Ķīna un Lielbritānija, kā arī Vācija. Vienošanās paredz arī nepagarināt ieroču embargo.

Francija, Lielbritānija un Vācija uzskata, ka ASV nav tiesību pieprasīt sākt sankciju atjaunošanas procedūru, jo pēc Trampa lēmuma Vašingtona 2018.gadā izstājās no kodolvienošanās.

Pēc tam,  kad Pompeo bija iesniedzis vēstuli ar prasību sākt procedūru, Francija, Lielbritānija un Vācija izplatīja paziņojumu, kurā uzsvēra, ka  Vašingtonas rīcība nav savienojama ar centieniem glābt kodolvienošanos.

"ASV pārtrauca dalību Kopīgajā visaptverošajā rīcības plānā.  Tāpec mēs nevaram atbalstīt šo rīcību, kas nav savienojama ar mūsu pašreizējiem pūliņiem glābt Kopīgo visaptverošo rīcības plānu," teikts paziņojumā. Kopīgais visaptverošais rīcības plāns ir kodolvienošanās oficiālais nosaukums.

"Mēs aicinām visas ANO Drošības padomes dalībvalstis  atturēties no jebkādas rīcības, kas tikai padziļinātu nesaskaņas Drošības padomē vai kam būtu nopietnas negatīvas sekas uz tās darbu," sacīts paziņojumā.

Francija, Lielbritānija un Vācija atzīst, ka tām ir nopietnas bažas par to, ka konvencionālo ieroču embargo Irānai beigsies 18. oktobrī, taču uzskata, ka kodolvienošanās ir  labākais veids, kā ietekmēt Irānas kodolprogrammu.

Komentējot šo trīs valstu nostāju, Pompeo žurnālistiem sacīja, ka "tās izvēlējušās būt ajatollu pusē".

Savukārt Ķīnas Ārlietu ministrija pauda viedokli, ka ASV prasībai sākt sankciju atjaunošanas procedūru nav juridiska pamata un tā ir pretrunā ar veselo saprātu,  tāpēc Pekina neuzskata, ka sankciju atjaunošanas procedūra būtu sākta.

ASV apsūdz Drošības padomes pastāvīgas dalībvalstis Krieviju un Ķīnu, ka tās plāno pārdot ieročus Irānai, kad beigsies embargo.

Pēc izstāšanās no kodolvienošanās ASV noteica savas sankcijas Irānai.

Kopš ASV 2018.gadā izstājās no Irānas vienošanās ar pasaules lielvarām par tās kodolprogrammas ierobežošanu apmaiņā pret sankciju atvieglošanu, Irāna ir pakāpeniski atkāpusies no vienošanās nosacījumu izpildes.

Janvārī Irāna paziņoja, ka vairs neievēros nekādus ierobežojumus attiecībā uz urāna bagātināšanu, ko nosaka 2015.gada kodolvienošanās, proti, Irāna neievēros ierobežojumus attiecībā uz urāna bagātināšanas centrifūgu skaitu, bagātināšanas jaudu, bagātināšanas līmeni, kā arī bez ierobežojumiem veiks kodolpētījumus.

Irānas bagātinātā urāna krājumi astoņas reizes pārsniedz daudzumu, ko pieļauj kodolvienošanās, teikts ANO Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) jūnijā publiskotajā novērtējumā.

Tomēr urāna bagātināšanas līmenis vēl ir krietni zem kodolieroča izgatavošanai nepieciešamā.