Maskavas biržas dati liecina, ka viens eiro maksājis 88,3 rubļus. Pēdējo reizi Krievijas rublis tik zemu vērtību bija sasniedzis vien 30. martā.
Ceturtdien un piektdien rublis bija viena no vājākajām attīstītāko tirgus valūtām, raksta “Otkritija Broker” analītiķi. Joprojām uz rubļa vērtību ir spiediens no naftas cenām, turklāt pieprasījums pēc Krievijas vērtspapīriem saglabājas zems.
Arī ģeopolitiskie jautājumi ir aktuāli saistībā ar rubļa vērtību – Baltkrievijas situācija arī ir viens no faktoriem, kā dēļ kritās rubļa vērtība.
“Renaissance Capital” analītiķe Marija Radčenko 19. augustā rakstīja, ka vēl pagājušās nedēļas beigās riska faktori pasaules biržas ievērojami pieauga, it īpaši, jauktās makro statistikas rādītāju dēļ.
“Mēs pieļaujam, ka spiediens uz Krievijas eiroobligāciju kotēšanu pieauga tādēļ, ka Baltkrievijā ir vērojams liels sasprindzinājums. Tas ir tādēļ, ka Krievija ir ļoti ievērojams Baltkrievijas kreditors, kā arī ļoti svarīgs tirdzniecības partneris. Mēs redzam, ka investoru līdzekļi sāk aizplūst no Krievijas akcijām un obligācijām. Tas, kas notiek Baltkrievijā, ietekmē arī Krievijas finanšu rādītājus,” raksta Radčenko.
Tuvākie mēneši var kļūt par ļoti sarežģītiem Krievijas valūtai, kā arī attīstības valstu aktīviem, brīdināja “BKS Premjer” investīciju stratēģis Aleksandrs Bahtins.
“Pēc mūsu aprēķiniem, rubļa kurss pret dolāru, tuvojoties rudens sākumam, var nostabilizēties robežās 75 rubļi par dolāru, 88-89 rubļi par eiro. Tas ir tādēļ, ka nav atjaunojušās ekonomiskās operācijas pēc pandēmijas ierobežojumiem, tāpat savu lomu spēlē situācija Baltkrievijā un Turcijas antirekordi valūtu tirgū. Tas viss izdara spiedienu uz visu mūsu “emerging markets” tirgus grupu valūtām,” pauž Bahtins.