Valstu parādi sasnieguši lielāko līmeni kopš Otrā pasaules kara laikiem (8)

Valstīs ar attīstītu ekonomiku jūlijā parādu apjoms ir sasniedzis 128% no pasaules IKP, liecina Starptautiskā valūtas fonda dati. Salīdzinājumam – 1946. gadā, tieši pēc Otrā pasaules kara, šis rādītājs bija 124%.

Pašlaik valdībām gan nevajag uztraukties par parādu apjoma pieaugumu un tā vietā ir nepieciešams koncentrēties uz slimības izplatības ierobežošanu, saka Glens Habards, kurš vadīja ASV Ekonomikas padomi Džordža Buša prezidentūras laikā.

“Analoģija ar karu ir pilnīgi pareiza. Mums ir karš – pretinieks ir vīruss, nevis kāda cita valsts. Taču izdevumiem nevajadzētu kļūt par šķērsli šai cīņai,” sacīja Habards.

Pēc Otrā pasaules kara attīstītās valstis ātri spēja samazināt parādu apjomus, jo izdevās panākt visai strauju ekonomisko izaugsmi. 1959. gadā parādu attiecība pret IKP bija mazāk nekā 50%. Šoreiz, visticamāk, tik labus rezultātus neizdosies sasniegt, jo pastāv vairāki iemesli, kas ir saistīti ar demogrāfiju, tehnoloģijām un daudz mazāku ekonomikas izaugsmes atjaunošanās tempu.

Pēckara ēra iezīmēja lielu optimismu, kā rezultātā strauji pieauga dzimstība. Tas, savukārt, palielināja mājsaimniecību skaitu un darbaspēka apjomu. Līdz 1950. gadiem ekonomikas izaugsme bija vidēji 5% gadā gan Francijā, gan Kanādā. Savukārt Itālijā šis rādītājs bija 6% gadā, bet Japānā un Vācijā – pat virs 8%.

“Mums paveiksies, ja tuvākajā desmitgadē vidējie izaugsmes rādītāji sasniegs kaut pusi no pēckara apjomiem,” sacīja bijušais ASV finanšu ministra vietnieks Neitans Šitzs.

Pēdējos gados ASV, Lielbritānijas un Vācijas ekonomikas ir palielinājušās par aptuveni 2% gadā, Francijas un Japānas izaugsme bijusi ap 1% gadā, bet Itālijas IKP tikpat kā nav mainījies.

Arī uzvara pār koronavīrusu var radīt optimisma vilni, tomēr šoreiz vēsture, visticamāk, neatkārtosies un pēckara dzimstības bumu pasaule nesagaidīs. Attīstītākajās valstīs iedzīvotāju skaita pieaugums ir samazinājies, savukārt darbaspēka apjoms samazinās, jo sabiedrība noveco. Līdz ar to – samazinās arī produktivitāte.

Ātra ekonomikas izaugsme un militāro tēriņu samazināšana pēckara gados bija liels atbalsts ekonomikai, kas arī ļāva samazināt parādus. Izbeidzot dažādu stimulējošo programmu darbību, kas ir spēkā pandēmijas laikā, samazinās valstu izdevumus, taču ne tik lielā apjomā, kā tas bija tūlīt pēc Otrā pasaules kara laika beigām.

Taču pašreizējais parādu apjoms nav saistīts tikai ar pandēmiju. Kopš 1980. gada ASV, Japānas un Eiropas valstu parādsaistības ir augušas, galvenokārt, lai nodrošinātu veselības aprūpi un pensijas. Pēc kara attīstītās valstis samazināja algu līmeņus un vājināja kontroli pār cenām, līdz ar to inflācijas pieaugums palīdzēja mazināt parādus. Pašreiz nav vērojamas indikācijas, ka varētu strauji palielināties patēriņa cenas, neraugoties uz valstu lielajiem izdevumiem ekonomikas stimulēšanai.

Attīstītākās valstis var pieņemt pasauli ar daudz lielāku ārējo parādu apjomu, vēsta WSJ. Centrālās bankas jau pašlaik ir iepirkušas lielu daudzumu valsts obligāciju, lai samazinātu procentu likmes un atbalstītu ekonomikas izaugsmi. Tas ir mazinājis to valsts obligāciju skaitu, kas ir pieejams sabiedrībai. Tā, piemēram, no 26 triljoniem dolāru valsts parāda vairāk nekā 4 triljoni dolāru pieder Federālo rezervju sistēmai. Savukārt Japānas banka pārvalda valsts obligācijas vairāk nekā četru triljonu apmērā, kas ir ļoti nozīmīga daļa no valsts parādsaistībām, kas sasniedz 11 triljonus dolāru.

Tādējādi Japāna ir pierādījusi, ka valsts parāds ilgstoši var pārsniegt pat 200% no IKP, taču nepieļaut valstī finanšu krīzi.