Zinātnieki Antarktikas austrumos, kur atrodas lielākā daļa Antarktikas ledus segas, atklājuši jaunu ledus kušanas “karsto punktu”.
Antarktikas austrumos atrasts jauns ledus kušanas “karstais punkts” (1)
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Communications”, rakstīts, ka siltā jūras ūdens straumes paātrinājušas kušanas ātrumu zem Širases ledāja. Jauno kušanas punktu identificēja Hokaido Universitātes zinātnieku komanda ekspedīcijas laikā.
“Mūsu iegūtie dati liecina, ka zem Širasa ledāja “mēles” ledus kūst ar ātrumu 7 līdz 16 metri gadā. Tas ir līdzīgi vai pat ātrāk nekā ledus kušana zem Totena ledus šelfa, kas tika uzskatīts par visātrāk kūstošo ledāju Antarktikas austrumos,” komentēja viens no pētījuma autoriem Daisuke Hirano.
Izprotot attiecības starp klimata pārmaiņām un Antarktikas ledāju kušanas ātrumu, var labāk saprast, kā nākotnē celsies jūras ūdens līmenis. Vidēji paredzēts, ka līdz gadsimta beigām jūras ūdens līmenis varētu pacelties par metru.
Pat ja cilvēkiem izdotos samazināt oglekļa emisijas, daži pētījumi liecina, ka Antarktikas ledāji turpinātu kust vēl ilgi pēc globālās sasilšanas ātruma samazināšanas. Jāpiebilst, ka lielākā daļa centienu uzlabot Antarktikas ledāju kušanas modeļus ir koncentrēti uz Antarktikas rietumiem.
2017. gada ekspedīcijas laikā Antarktikas austrumos un pie Širases ledāja “mēles” Hokaido pētnieki izmērīja ūdens temperatūru, sāļumu un skābekļa līmeni 31 atšķirīgā vietā. Pēc tam zinātnieki sakombinēja iegūtos datus ar reģiona straumēm un vēja ātrumu, kā arī ledus radara mērījumiem, vēstīts izdevumā "UPI".
Kad dati tika ievadīti modelī, kas paredzēts okeāna piekrastes straumju simulēšanai, atklājās, ka zem Širases ledus “mēles” ieplūst siltāki jūras ūdeņi. Simulācijas parādīja, kā siltais ūdens plūst un izkausē ledāja apakšdaļu.
Lai arī jaunajā pētījumā spriests, ka kušana norisinās visa gada garumā vienādi, simulācijās atklājās, ka vasaras mēnešos kušana norisinās ātrāk.