Protams, izrādījās, ka, gluži kā ļoti liela daļa latviešu, kuri devušies laimi un labākus dzīves apstākļus meklēt ārzemēs, arī bēgļi šeit nemaz tā īsti nevēlas dzīvot. Varētu pat teikt, ka no Latvijas bēg prom pat bēgļi, tāpēc patvēruma meklētāju centrā Muceniekos no 450 pieejamajām vietām pārsvarā aizņemtas bijušas labi ja 50. Tā nu līdz galam neaizgāja un nenostrādāja arī “bēgļi nāk!”.
Kas ironiski, kāds vienmēr NĀK tieši pirms vēlēšanām,
tāpēc nebija liels pārsteigums, kad nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars atgriezās pie vecajām balsu makšķerēšanas metodēm un jūlija vidū nāca klajā ar paziņojumu: “Gaidāmajās vēlēšanās rīdziniekiem būs jāizvēlas, vai pilsēta kļūs par praida un varavīksnes, 9. maija vai 18. novembra Rīgu.” Proti – “geji nāk!”
Jā, tieši tā, beidzot ir atrasts kārtējais ļaunums, kas nāk iznīcināt latvisko dzīvesziņu un sagraut mūsu ģimenes.
Ir pilnīgi skaidrs, ka brīdī, kad Nacionālā apvienība nedominēs Rīgas domes vēlēšanās, pilsētā atvērsies starpdimensiju durvis uz Sodomu un Gomoru, katra deputāta pirmdzimtajam dēlam pielips gejs, bet pa gaisu plīvojoši kaili dindāļi kļūs par ierastu ikdienas galvaspilsētas skatu.
Kā jau ierasts, arī šoreiz par savu trauslo heteroseksualitāti visvairāk nobažījušies tieši publiski aktīvākie nacionāļi.
Jānis Iesalnieks, piemēram, izveidoja twitter aptauju, kurā jautāja, vai rīdzinieki izvēlēsies:
Proti: A) geji nāk!; B) krievi nāk!; C) latviskā dzīvesziņa, sklandrauši, salmu puzuri, daudz heteroseksuālu bērnu, kas nepiedalās praidos, un sievas, kas nesit ar rabarberiem. Tomēr, ja atmetam biedēšanu un aizspriedumus, tad skaidrs, ka no visām atbildēm tikai viena ir vērsta ar skatu nākotnē, tikmēr pārējās abas ved tevi paraudāt par pagātni vai nu uz Likteņdārzu, vai Uzvaras parku.
Ļoti ceru, ka rīdzinieki nebūs slinki muļķi un piedalīsies vēlēšanās.
Un, ja izvēlēsies balsot par Nacionālo apvienību, tad balsos tāpēc, ka tic Cilinska un citu visnotaļ sakarīgo kandidātu vīzijai, nevis partijas trauslāko vīru bailēm.