Ginekologam sievietes dzīvē vajadzētu būt uzticības personai. Taču, pirms atrast šo īpašo – savu ginekologu, meitenei ir jāizdzīvo pirmais pieaugšanas apjukums, pirmās mēnešreizes, pirmā apjausma par savu seksualitāti un, protams, pirmais ginekologa apmeklējums. Par pirmā apmeklējuma niansēm sīkāk stāsta Veselības centru apvienības ginekoloģe Karlīna Elksne.
Pusaudze pie ginekologa. Pirmais apmeklējums – īpaši svarīgs
Jebkāda pirmā pieredze, jo īpaši pusaudzes vecumā, paliek atmiņā ilgi un, ja tā bijusi nepatīkama, var ietekmēt svarīgus ar veselību saistītus lēmumus un izvēles visam mūžam. Pirmajam ginekologa apmeklējamam nevajadzētu būt emocionāli traumatiskam, bet gan mierpilnam, nesasteigtam, tādam, kas vairo meitenes uzticēšanos ārstam un pārliecību par to, ka viņas un ginekologa sadarbība arī turpmāk būs tikai un vienīgi pozitīva.
“Pat ļoti jaunām meitenēm nav jābaidās apmeklēt ginekologu. Biežāk gan meitenes līdz 15 gadu vecumam nāk ar mammu, savukārt, 16 līdz 18 gadus vecas meitenes – arī vienas pašas. Tas ir iespējams – ja nepilngadīga meitene vēlas, viņa var pierakstīties pie ginekologa un atnākt uz pieņemšanu patstāvīgi,” skaidro Karlīna Elksne.
Izplatītākos iemeslus, kādēļ pusaudzes apmeklē ginekologu, nosacīti var sadalīt trijās grupās. “Pusaudzes biežāk sūdzas par izdalījumiem no dzimumorgāniem, niezi vai urīnceļu infekcijām. Nākamais apmeklējuma iemels ir menstruāciju problēmas – menstruācijas nav sākušās vai arī menstruālais cikls ir neregulārs. Un diezgan bieži meitenes meklē ginekologa palīdzību, ja mēnešreizes ir sāpīgas, ja tās būtiski mazina dzīves kvalitāti, spējas mācīties, nemaz jau nerunājot par sportošanu. Katru no šīm trim problēmām ir vērts apskatīt sīkāk, un noteikti jāpievēršas arī pusaudžu seksuālās dzīves un kontracepcijas tēmai,” teic Karlīna Elksne.
Par ko liecina izdalījumi?
Izdalījumi no dzimumorgāniem nav tikai seksuāli transmisīvas slimības (STS) pazīme. Šāda problēma mēdz piemeklēt arī meitenes, kuras vēl nedzīvo dzimumdzīvi. Ārste skaidro: “Izdalījumu iemesli visbiežāk ir saistīti ar bakteriālās mikrofloras pārmaiņām dzimumorgānos. Sievietes, jo sevišķi jaunas meitenes, ir diezgan mazinformētas par normālo floru makstī un nezina, ka maksts nav sterila, ka tajā dzīvo labās laktobaktērijas, kuru galvenais uzdevums ir aizsargāt maksti no nelabvēlīgajam baktērijām. Tā kā maksts ir orgāns, kas savienots ar ārējo vidi, nelabvēlīgās baktērijas tajā var iekļūt, taču, pateicoties laktobaktēriju aizsargspējai, sliktajām baktērijām tur nevajadzētu veidot kolonijas. Tiklīdz laktoktēriju daudzums makstī samazinās, sliktās baktērijas sāk uzdzīvot, un visbiežāk izjauktā līdzsvara dēļ sākas piena sēne.”
Iemesli, kādēļ mēdz samazināties labo baktēriju daudzums, ir vairāki, piemēram, antibiotiku lietošana, nepareiza higiēna. “Arī pārlieku centība apmazgājoties var nodarīt ļaunumu – tā tiek izmazgātas arī labās baktērijas. Maksti nav ieteicams mazgāt ar tualetes ziepēm, dušas želeju un pat ar bērnu ziepēm – ne. Pietiek tikai ar tīru ūdeni un reizi divās dienās vai pāris reižu nedēļā izmantotu intīmai higiēnai paredzētu līdzekli. Nomazgātu intīmo zonu noteikti nevajag berzt, bet gan nosusināt,” skaidro VCA ginekoloģe Karlīna Elksne.
Vēl viens iemels, kādēļ maksts mikroflora var izmainīties, ir nepiemērota apakšveļa. “Zarnu traktā dzīvojošās baktērijas tur paveic labu darbu, taču, nonākot dzimumceļos, tās nebūt nav labas. Tas var notikt gan valkājot string biksītes, gan arī nepareizi noslaukoties pēc defekācijas (pareizais virziens – no dzimumorgāniem uz aizmuguri). Apģērbam, kas ir tieši pie miesas, vajadzētu būt maigam, elpojošam, kvalitatīvam. String biksītes lai paliek uzvilkšanai īpašā gadījumā, zem īpaša tērpa.”
Dažkārt izdalījumi pēc kāda laika pāriet bez ārstēšanas, taču, ja tie ir ilgstoši, nepieciešams vērsties pie ārsta. “Analīzes var paņemt ātri un nesāpīgi, turklāt arī tām meitenēm, kuras vēl nedzīvo dzimumdzīvi. Protams, šai gadījumā meitene, iespējams, būs apmulsusi par to, ka ārsts pieskarsies tik intīmai vietai, tādēļ būtu vēlams, lai mamma to iepriekš ar meiteni izrunātu. Tālākais jau ir ginekologa profesionalitātes ziņā,” teic Karlīna Elksne.
Ārstējot piena sēni, svarīga ir arī diēta. Tā kā piena sēnei garšo saldumi, to lietošana noteikti būtu jāierobežo.
Nesākas mēnešreizes vai cikls ir neregulārs
Visai biezi mammas pie ārsta atved meitas ar sūdzību, ka joprojām nav sākušās mēnešreizes. “Ja mēnešreizes nesākas 15 gadu vecumā, pie ginekologa patiešām vajadzētu aiziet, taču tas nebūt nenozīmē, ka meitenei ir kāda veselības problēma. Menstruāciju sākšanās var būt ģenētiski ieprogrammēta.
Ja meitene nedzīvo dzimumdzīvi, izmeklēšanai ārsts izmantos ultrasonogrāfijas metodi caur vēderu (abdomināli) un paņems analīzes hormonālā līmeņa noteikšanai. Tiesa, abdominālā ultrasonogrāfija nav tik informatīva, kā vaginālā ultrasonogrāfija,” skaidro ginekoloģe.
Ja menstruācijas meitenei ir sākušās, taču tās ir neregulāras, ārste iesaka ņemt vērā, ka pirmie divi trīs gadi ir laiks, kad menstruālais cikls sakārtojas, tādēļ šai laika posmā par regularitāti nevajadzētu uztraukties. Ir situācijas, kad cikla noregulēšanai ārsts izlemj nozīmēt hormonālās kontracepcijas tabletes – mūsdienās tās bieži tiek lietotas tieši terapijas, ne kontracepcijas nolūkā.
Sāpīgas mēnešreizes
Sāpīgu mēnešreižu gadījumā jaunām meitenēm terapijas taktikas var būt dažādas – dzīvesveida korekcijas, simptomātiskā ārstēšana.
“Simptomātiskā ārstēšana šai gadījumā nozīmē pretsāpju medikamentu lietošanu. Meitenes nereti baidās ik mēnesi dzert pretsāpju zāles, domājot, ka lieto tās pārāk bieži, taču viena reize mēnesī – tas nebūt nav bieži. Turklāt sāpju mazināšana ļauj saglabāt dzīves kvalitāti. Ja bezrecepšu medikamenti nepalīdz, ginekologs var izrakstīt kādu iedarbīgāku medikamentu vai pretsāpju svecītes.”
Noteikti būs nepieciešama arī dzīvesveida korekcija. Ir zinātniski pamatots, ka meitenes, kuras veic regulāras fiziskas aktivitātes, menstruālās sāpes izjūt retāk. Tātad – biežāk un vairāk jāsporto.
Jutīga tēma – seksuālā veselība
Karlīna Elksne atzīst, ka jaunietes, kuras nāk pie ārsta runāt par seksuālo veselību, ir diezgan izglītotas. Parastais gadījums: pusaudze nesen uzsākusi dzimumdzīvi, izmēģinājusi prezervatīvu un dodas pie ārsta ar vēlmi saprast, kāda būtu ilgtermiņā piemērotākā kontracepcija ar augstu efektivitāti. “Šo jautājumu risināšanai meitenes visbiežāk nāk pie ginekologa vienas, lai gan dažkārt – arī kopā ar mammu. Ir gadījumi, kad atnāk meitene un saka, ka mamma sūtīja uz konsultāciju, bet reiz mamma meitai pat bija jau nopirkusi spirāli. Mēdz būt arī tā, ka mamma atved meitu, lai noskaidrotu, vai meita dzīvo dzimumdzīvi. Lai kā mammām gribētos zināt, ārsts šo informāciju nedrīkst izpaust – tā ir konfidenciāla. Meitenes var nākt pie ginekologa bez bažām,” apstiprina VCA ārste.
Kāda kontracepcijas metode ir piemērota?
Ja jaunietei ir viens pastāvīgs partneris un arī viņa šim puisim ir vienīgā partnere, prezervatīvs nav drošākā kontracepcijas metode. Protams, var uzsākt lietot hormonālās kontracepcijas tabletes, taču tad nepieciešama pašdisciplīna – tabletes jāieņem regulāri, vienmēr noteiktā laikā. Iespējams, labāka izvēle būs mini spirāle, ko var ievietot arī nedzemdējušai jaunietei, vai implants.
“Mini spirāle ir ļoti maza. To var ērti ievadīt menstruāciju laikā, kad dzemdes kakls ir dabiski pavēries. Visa procedūra neaizņem vairāk par 15 minūtēm. Savukārt, implantu – nelielu plastmasas stienīti – ievada rokā zem ādas, izmantojot lokālo anestēziju. Šīs abas ir hormonālās kontracepcijas metodes – ērtas un ar reti sastopamiem blakusefektiem. Abas metodes trīs gadus spēj nodrošināt pret grūtniecības iestāšanos un to efektivitātes indekss ir aptuveni 99 procenti.”
Jāņem vērā, ka no seksuāli transmisīvām slimībām gan šīs metodes nepasargā, tādēļ nebūs piemērotas, bieži manot seksuālos partnerus, bet gan tikai tad, ja jaunietei ir pastāvīgs partneris.
STS – arī pusaudzēm
Karlīna Elksne novērojusi, ka izplatītākā seksuāli transmisīvā slimība jaunām meitenēm ir dzimumorgānu kondiloma jeb dzimumorgānu kārpas. No tām pilnība nepasargā arī prezervatīvi, lai gan inficēšanās risku tie samazina.
“Tas nu ir jāpatur prātā, ka cilvēka papilomas vīruss jeb CPV var izraisīt dzemdes kakla vēzi, bet citi šī vīrusa tipi – dzimumorgānu kārpas. Latvijā ir pieejama valsts apmaksāta CPV vakcīna un tā var meitenes pasargāt. Mammām, kuras uzskata, ka vakcinēt meitas nav nepieciešams, jāzina, ka dzemdes kakla vēzis apdraud ne tikai pusmūža sievietes, ar to mēdz saslimt arī pavisam jaunas sievietes, nedaudz pēc divdesmit. Te gan būtu lietderīgi atgādināt meitenēm, ka sasniedzot četrpadsmit gadu vecumu, viņam ir tiesības pašām pieņemt lēmumus par savu veselību, tātad – arī par vakcināciju,” teic ārste.
Kā sagatavoties pirmajam ginekologa apmeklējumam?
- Ginekologu vajadzētu izvēlēties rūpīgi, ieklausoties arī uzticamu personu atsauksmēs.
- Apzināties un pieņemt faktu, ka ginekologs ir ārsts, kurš apskatīs un pieskaries intīmai zonai.
- Doties pie ārsta brīvā, ērtā apģērbā, labāk – svārkos, kleitā.
- Apkopot informāciju par menstruācijām: kad bija pēdējo mēnešreižu pirmā diena; kāds ir mēnešreižu cikls (cik dienu ir no vienu mēnešreižu pirmās asiņošanas dienas līdz nākamo mēnešreižu pirmajai dienai)?
- Jau mājās apdomāt un pierakstīt sūdzības un visus jautājumus, kas jānoskaidro pie ārsta. Bieži vien ārsta kabinetā no uztraukuma viss aizmirstas.
- Vislabāk pie ginekologa doties dažas dienas pēc menstruācijām. Taču, ja ir akūtas sūdzības, var iet arī menstruāciju laikā, jo apskatei ar ultrasonogrāfu mēnešreizes netraucē.
Savs ginekologs nav obligāti jāatrod ar pirmo ārsta apmeklējuma reizi. Laika gaitā sieviete pieaug, mainās priekšstati un vajadzības, tomēr pirmajai pieredzei ir liela nozīme, jo tā iespaido attieksmi pret savu ķermeni. Jo labāk meitenei izveidojas kontakts ar ginekologu un jo drošāk viņa jūtas, jo rūpīgāka būs pret savu veselību visa mūža garumā.