Rīdzinieku banka, drošība ostā un kristīgās vērtības: kā vēlētāju balsis “zvejo” sīkpartijas? (3)

Savukārt vairāku grāmatu autors un politiķis Normunds Grostiņš no “Centra partijas” iestājas par kompensācijām denacionalizēto namu īrniekiem.

“Centra partija startē ar kristīgo vērtību platformu. Tas nozīmē, ka mēs lielu uzmanību pievēršam divām galvenajām lietām: taisnīgumam un attīstībai.

Ar taisnīgumu mēs saprotam plašu sociālo palīdzību rīdziniekiem kā arī, piemēram, pilnu kompensāciju tiem, kas ir cietuši denacionalizācijā,” norādīja politiķis.

No “Nacionālās savienības TAISNĪGUMS” Rīgas domes vēlēšanās kandidē uzņēmējs Jānis Suipe. Šim politiskajam spēkam un Suipem ir divas būtiskākās prioritātes - “rīdzinieku bankas” izveide un “ārzemnieku nodokļa” ieviešana.

“Tie, kas ir ar termiņuzturēšanās atļaujām, tātad bagāti cilvēki, kas šeit pērk dārgus īpašumus, [to maksās,] lai šeit varētu uzturēties. Un arī dažādiem ārvalstu studentiem, kuri bieži vien šeit brauc nevis mācīties, bet vienkārši lai tiktu ES,” skaidroja Suipe.

“Rīcības partiju” debatēs pārstāvēja saraksta ceturtais numurs un vēsturnieks pēc izglītības Ļevs Perlovs. Kandidātam šī ir pirmā pieredze politikā. Perlova un Rīcības partijas galvenā prioritāte ir sociālās politikas uzlabošana galvaspilsētā un pretimnākšana rīdziniekiem.

“Mūsu galvenā prioritāte ir sociālās politikas nostiprināšana. Proti, daudzdzīvokļu namu būvniecības programma, bezmaksas sabiedriskais transports. Nedrīkst aizmirst par situāciju pagalmos un iekšpagalmos,” stāstīja jaunais politiķis.

Visbeidzot politisko partiju “Alternative” debatēs pārstāvēja saraksta mēra amata kandidāts Valērijs Petrovs. Petrovs, kam ir jurista un ekonomista izglītība, plašāku atpazīstamību guva 2019. gadā, pateicoties dāsni atalgotiem padomnieka amatiem "Rīgas namu pārvaldniekā" (RNP) un "Rīgas centrāltirgū".

Par prioritāriem darbiem politiķis uzskata ceļu sakārtošanu un pagalmu pārprojektēšanu. Tāpat viņš vēlas nodrošināt jaunu īres mājokļu būvniecību.

Infrastruktūras sakārtošana un rindu mazināšana bērnudārzos

Debašu laikā politiķi izteica dažādas idejas, kā atrisināt divas būtiskas rīdzinieku problēmas: nesakārtotu infrastruktūru un rindas bērnudārzos.

Piemēram, Ralfs Nemiro izteica domu, ka nākotnē ir jāapsver doma par veco tiltu nojaukšanu un jauno tiltu būvniecību.

“Tiltu kosmētiskie remonti ir jāizbeidz. Un ir jādomā par kapitālo remontu jeb, pēc ekspertu slēdziena, par jaunu tiltu būvniecību un sliktā stāvoklī esošo tiltu nojaukšanu. Protams, pēc kārtas, nevis visus uzreiz,” norādīja Nemiro.

Savukārt, pēc Valērija Petrova domām, tikai, lai sakārtotu ceļus, ko administrē Rīgas domes Satiksmes departaments, būtu nepieciešams ap 70 miljoniem eiro. Par tiltiem skaidrības nav.

“Tikai tad un, nevis viena, bet dažu [domes] sasaukumu laikā būs iespējams atjaunot visu segumu, izbūvēt jaunus ceļus. Lai saprastu, kas notiek ar tiltiem, tur, vispirms, ir vajadzīgs audits,” stāstīja Petrovs.

Runājot par rindām bērnudārzos, vairāki politiķi uzsvēra to, ka nepieciešams aktīvāk sadarboties ar privātajiem pakalpojumu sniedzējiem. Piemēram, Dainis Vītols uzskata, ka pilsētā būtu vairāk bērnudārzu, ja būtu pievilcīgāki telpu īres nosacījumi.

“To var saistīt arī ar koncepciju, ko mēs virzām, par būtisku nekustamā īpašuma nodokļa samazināšanu, koriģējot to pēc [uzņēmuma] darbības veida. Rīgas centrā daudzviet nodokļu politikas dēļ tiek zaudēti nomnieki, un tur var parādīties kā nomnieki šie bērnudārzi. Pieņemsim, kaut kādu periodu nekustamā īpašuma nodokļa likme viņiem būtu 0%,” savās domās dalījās Vītols.