Šis jautājums nav viegls. Eksperti pēc arheoloģisko izrakumu vietām ir noskaidrojuši, ka pirms aptuveni 400 tūkstošiem gadu uguns izmantošana sāka kļūt izplatītāka Eiropā, Vidējos Austrumos, Āfrikā un Āzijā, rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Philosophical Transactions of the Royal Society B.”.
Vismaz divās izolētās vietās ir redzams, ka cilvēks izmantojis uguni senāk nekā pirms 400 tūkstošiem gadu. Piemēram, kādā vietā Izraēlā, kur cilvēki dzīvojuši pirms 800 tūkstošiem gadu, arheologi atrada pavardus, krama gabalus un sadeguša koka fragmentus, rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Science”.
Vonderverka alā Āfrikas dienvidos zinātnieki atklāja pierādījumus, ka cilvēks uguni lietojis pirms viena miljona gadu. Tur, šķiet, pavardā tika atrastas sadegušu kaulu un augu atliekas, vēstīts 2012. gada pētījumā.
Lai arī Vonderverka ala ir senākā zināmā vieta, kur tika lietota uguns, teorētiski uguns pielietošanai vajadzētu notikt vēl senāk. Pirms diviem miljoniem gadu cilvēka senča “homo erectus” kuņģis un zarnas sāka sarauties, liecinot, ka barība kļuva vieglāk sagremojama. Savukārt smadzenes tajā pašā laikā auga, kam vajadzēja daudz enerģijas.