Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Kā ir integrēties Latvijā? Uzbekistānas pilsoņa pieredze (14)

Foto: LETA

Rīgas Stradiņa universitātes īstenotā Eiropas Savienības migrācijas projekta mediju profesionāļiem ietvaros portāls TVNET piedāvā no Uzbekistānas atbraukušā Sardora Salamova portretu. 25 gadus vecais jaunietis stāstīja par savu ierašanos Latvijā, integrācijas pieredzi, saviem nākotnes plāniem un citiem jautājumiem.

Kā viņš šeit nonāca?

Sardors ieradās Latvijā pirms pieciem gadiem. Viņa atbraukšanas iemesls bija vienkāršs – vēlme iegūt kvalitatīvu Eiropas līmeņa izglītību par salīdzinoši demokrātisku cenu. Par savu studiju vietu izvēlējies Rīgas Starptautisko ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolu, Sardors ieguva bakalaura grādu audiovizuālajā mediju mākslā un maģistra grādu biznesa vadībā. Līdzīgi kā citi augstskolu beidzēji, pēc absolvēšanas sāka meklēt darbu. Izmantojis gan resursus, kurus var piedāvāt interneta vietnes www.cv.lv, www.linkedin.com, gan arī sūtījis savu CV vairākām Latvijas kompānijām.

Beigu beigās Sardors atrada darbu viedtālruņu spēļu izstrādes kompānijā Estoty, kur viņš nodarbojas ar spēļu interfeisa dizaina veidošanu.

Iegūt darba atļauju neesot bijis grūti, jo kompānija par to visu parūpējusies pati.

Foto: Pixabay

Viņa pieredze darba vietā

Par to arī Sardors izsakās salīdzinoši pozitīvi. Viņam ļoti patīk kolektīvs, un ar katru kolēģi ir iespējams saprasties. Neviens nediskriminē Sardoru par to, ka viņš ir no Uzbekistānas. Komunicēt viņš cenšas latviešu valodā, taču tas ir salīdzinoši grūti, un tāpēc bieži vien ir spiests pārslēgties uz angļu un krievu valodu. Krievu valodu zinot daži, bet angļu valodu visi. Tomēr, ja viņš kaut ko nespēj pateikt angliski, tad bieži vien to mēģinās pateikt krieviski.

Viņa pieredze ar iejušanos Latvijas sabiedrībā kopumā

Sardoram lielas grūtības neesot bijušas, jo, viņaprāt, latvieši ir diezgan atvērta nācija. Viņš gan atzīst, ka palīdzējis varētu būt tas, ka viņš ārēji neizskatās pēc tipiska uzbeka un ļoti neizceļas pārējo Latvijas iedzīvotāju vidū. Par to liecina arī tas, ka cilvēki uz ielas viņu sākotnēji uzrunā latviski. Turklāt Latvijas iedzīvotāji parasti esot diezgan ieinteresēti viņa dzīves gājumā un daudzi vēloties uzzināt, kāpēc viņš šeit ir ieradies. Lai gan viņš atzīst, ka esot ļoti grūti noteikt to, ko cilvēki domā patiesībā, taču vismaz tiešā veidā neviens viņu nav aicinājis atgriezties Uzbekistānā. Cilvēki gan dažkārt ir pajautājuši, vai viņš, piecus gadus pavadījis Latvijā, nav noilgojies pēc savām mājām.

Sardors arī stāsta, ka sākotnēji (pirmos divus gadus) viņam ir bijis grūti pierast, ka latvieši ziemā nesmaida un izskatās ļoti nomākti.

Tomēr tad viņš sapratis, ka tas viss tikai laikapstākļu dēļ un vasarā situācija ir pavisam cita. Cilvēki atveras un ir pozitīvi. Vasara ir arī viņa mīļākais laiks, kad atrasties Latvijā. Turklāt bieži vien ir patīkami tas, ka nav nedz pārlieku karsts, nedz arī pārlieku auksts. Interesanti ir tas, ka Uzbekistānā saule spīd 8 mēnešus, bet pārējā laikā ir lietains. Latvijā ir pretēja situācija. Viņa novēlējums Latvijas iedzīvotājiem – neļaujiet laikapstākļiem tik ļoti ietekmēt jūsu labsajūtu un smaidiet vairāk arī ziemā.

Foto: PETER KLAUNZER / EPA

Viņa pieredze ar Latvijas valsts pārvaldes iestādēm un NVO

Sardors domā, ka arī tā nav bijusi pārlieku negatīva. Dažkārt gan esot bijusi apgrūtināta komunikācija, jo darbinieki nav zinājuši krievu valodu. Tāpat arī viņš bieži nav sapratis rakstīto dokumentos latviešu valodā. Tomēr tā neesot bijusi ievērojama problēma, jo pēc Sardora lūguma ir bijis iespējams komunicēt angliski. Viņš arī esot apmeklējis latviešu valodas un kultūras nodarbības, kuras organizēja biedrība "Patvērums “Drošā māja”". Viņš īsti nevar apgalvot, ka šie kursi viņam būtiski palīdzējuši integrācijas procesā (viņš tos apmeklēja jau pēc tam, kad Latvijā bija nodzīvojis trīs gadus), bet tie noteikti esot bijuši interesanti un noderīgi.

Vai viņš plāno šeit palikt arī turpmāk?

Konkrēti uz šo jautājumu Sardors atbildēt nevar. Tomēr pagaidām viņš vienkārši vēlas turpināt strādāt savā pašreizējā darba vietā un iegūt darba pieredzi.

Latvijā arī par viņa darbu maksā daudz vairāk nekā Uzbekistānā un valsts ekonomika kopumā ir labāka.

Viņš arī neizslēdz iespēju, ka varētu šeit satikt savu mīlestību un nodibināt ģimeni. Tas tāpēc, ka tautība, reliģija un citi līdzīgi faktori mīlestībai nav šķērslis.

Raksts tapis projekta Nr. PMIF/7/2019/2/01 ietvaros, ko īsteno Rīgas Stradiņa universitāte.​

Foto: Publicitātes foto
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu