Banku analītiķi: Tirdzniecības apmēri Latvijā atgriezušies pirmskrīzes līmenī (1)

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijas ekonomika turpina atkopties no Covid-19 šoka, un noturīgs iekšējais patēriņš ir viens no iemesliem, kādēļ ekonomikas lejupslīde Latvijā šogad būs būtiski mazāka, nekā tika gaidīts krīzes sākumā. "Tirdzniecības apjomi Latvijā jau ir atgriezušies pirms pandēmijas līmenī, un tirgotāju noskaņojums šobrīd ir būtiski labāks nekā citu nozaru pārstāvjiem," viņš sacīja.

Āboliņš minēja, ka jūlijā mazumtirdzniecībā visstraujāk ir augusi mājsaimniecības elektropreču tirdzniecība, kuru pārdošanas apmērs salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju palielinājies par 27,1%. Tāpat par 12,3% kāpusi kultūras un atpūtas preču tirdzniecība, savukārt par 8,6% pieaugusi tirdzniecība internetā. Tikmēr par 3,2% sarukusi apavu un apģērbu tirdzniecība, savukārt par gandrīz 10% kritušies tirdzniecības apmēri tirgos. "Šīs tendences mazumtirdzniecībā pēdējos mēnešos redzamas arī bankas klientu maksājumu karšu darījumos, taču svarīgi atcerēties, ka tirdzniecība nav viss patēriņš un pakalpojumu nozarēs tik labi šobrīd neklājas," viņš teica.

Tāpat Āboliņš norādīja, ka tirdzniecībā Covid-19 izplatības riski noteikti ir mazāki nekā izklaides un citās pakalpojumu nozarēs, kuru darbība joprojām ir būtiski ierobežota. Piemēram, iedzīvotāji tēriņi aviobiļetēm, izklaides pakalpojumiem un viesnīcām joprojām par vairāk nekā 30% atpaliek no iepriekšējā līmeņa, un cilvēki daļu patēriņa ir pārlikuši no pakalpojumiem uz precēm. Atjaunojoties pakalpojumu nozaru pilnvērtīgai darbībai, patēriņš, visticamāk, atkal pārvirzīsies pakalpojumu virzienā.

"Situācija tirdzniecībā šobrīd noteikti ir ievērojama labāka nekā ekonomikā kopumā un mazumtirdzniecībā Latvijā šogad, visticamāk, būs pat neliels pieaugums. Tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums Latvijā šogad būs mazāks, nekā gaidīts, un varētu būt aptuveni 4-5% robežās. Tomēr šobrīd arvien vairāk parādās signāli, ka sākotnēji straujā atkopšanās fāze ekonomikā ir noslēgusies, un uzlabojumi kļūst gausāki. Bezdarbs joprojām pārsniedz 8%, algas kāpums ir sabremzējies, un ekonomikas noskaņojuma rādītāji Eiropā augustā liecina par tikai mērenu ekonomikas atkopšanos mūsu galvenajos eksporta tirgos. Vienlaikus Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits Baltijas valstīs atkal ir sācis augt, un tas rada jaunus riskus gan tirdzniecībai, gan ekonomikas attīstībai kopumā," sacīja Āboliņš.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka mazumtirdzniecības straujā atgūšanās un iepriekšējā gada līmeņa pārsniegšana nav pārsteigums par spīti būtiskajam aktivitātes kritumam ekonomikā, kas koncentrējies noteiktās nozarēs.

Viņš atzīmēja, ka darba tirgū situācija ir pasliktinājusies, bet ne dramatiski, tostarp bankas aptaujas liecina, ka uzņēmēji nav arī steigušies samazināt algas.

"Mazinoties plašajām patēriņa iespējām un augot piesardzībai, iedzīvotāju fokuss ir novirzījies uz mazumtirdzniecību. Dati parāda, ka izaugsmi vecinājusi pielāgošanās jaunajiem apstākļiem laika pavadīšanai mājā, iegādājoties un atjaunojot elektroierīču krājumus, bet akcentu maiņa izklaidē un atpūtā ir licis iegādāties atpūtas un izklaides ekipējumu. Tāpat medicīnisko preču iegādes pieaugums norāda uz centieniem stiprināt veselību," klāstīja Gašpuitis.

Viņš norādīja, ka nav arī brīnums, ka mazumtirdzniecības noskaņojums augustā jau ir izspraucies no negatīvās teritorijas un uzrāda 1,8 punktus, kamēr citiem sektoriem līdz tam vēl patālu. Patērētāju noskaņojums augustā arī ir piedzīvojis lēcienu līdz -12,8, lai gan līdz pozitīvam noskaņojumam vēl ir ļoti tālu, jo pozitīvs patērētāju noskaņojums ir salīdzinoši reta parādība.

"Mazumtirdzniecībā kāpums turpināsies, kaut tempi varētu nedaudz pierimt. Daudz būs atkarīgs no mājsaimniecību noskaņojuma rudens un ziemas mēnešos un no tā, vai spēsim izvairīties no ierobežojumu atjaunošanas," pauda Gašpuitis.

Tāpat "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece aģentūrai LETA norādīja, ka mazumtirdzniecībai, šķiet, ir izdevies diezgan īsā laikā atgūties no Covid-19 krīzes trieciena.

Viņa atzīmēja, ka "Swedbank" maksājumu karšu dati un aptaujas par iedzīvotāju un mazumtirgotāju noskaņojumu rāda uz nelielu izaugsmi mazumtirdzniecībā nākamajos mēnešos. "Swedbank" maksājumu karšu pirkumu apgrozījums, kas iekļauj ne tikai iepirkšanos pie mazumtirgotājiem, bet arī pakalpojumus, augusta pirmajās divās nedēļās auga nedaudz straujāk kā jūnijā un bija par aptuveni 9% lielāks nekā pērn. Bankomātos izņemtās naudas apgrozījums gan turpināja sarukt, bet kritums kļuva mazāks.

"Lai gan mājsaimniecību noskaņojuma rādītājs augustā joprojām atpalika no pirms krīzes laika, tas sasniedza augstāko rādītāju kopš krīzes sākuma Latvijā. Uzlabojums salīdzinājumā ar aprīli bija vērojams gan mājsaimniecību plānos veikt lielus pirkumus, gan nākamo 12 mēnešu finanšu un ekonomikas situācijas vērtējumā. Arī mazumtirdzniecības uzņēmumu noskaņojumā bija vērojamas pozitīvas tendences - augustā tas turpināja uzlaboties jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Šobrīd noskaņojums nozarē, neskaitot automobiļu un motociklu tirdzniecību, ir pie ilgtermiņa vidējās vērtības. Tas liecina, ka mazumtirdzniecībā pamazām atgriezīsies "vecie" jeb "normālie" laiki ar tendenci pārdošanas apmēriem lēnām kāpt. Izmaiņas tendencēs gan var ieviest jauni pavērsieni koronavīrusa izplatībā, kas joprojām ir risks, ar ko nozarei jārēķinās," sacīja Buceniece.

Jau vēstīts, ka Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums šogad jūlijā, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās pieaudzis par 3,8% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu. Tostarp pārtikas preču mazumtirdzniecībā bija pieaugums par 1,7%, kamēr nepārtikas preču mazumtirdzniecības apmērs, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 4,4%, bet autodegvielas - par 6,8%.