Vēlēšanas Melnkalnē paver opozīcijai iespēju nokļūt pie varas

Foto: EPA/Scanpix

Melnkalnes prorietumnieciskā Demokrātiskā sociālistu partija (DPS) pēc svētdien notikušajām parlamenta vēlēšanām varētu pirmo reizi pēdējo 30 gadu laikā zaudēt varu, ja opozīcijas partijas nolems apvienot spēkus.

Melnkalnes prezidenta Milo Džukanoviča pārstāvētajai DPS izdevies izcīnīt vairāk nekā trešdaļu balsu un tā joprojām ir lielākā partija parlamentā, taču gadījumā, ja opozīcijā esošās partijas apvienotos, tām varētu izdoties gāzt DPS no varas. Šādas pārmaiņas varētu salīdzināt ar politisko zemestrīci valstī, kurā DPS līdz šim nav zaudējusi nevienās vēlēšanās.

Nevalstiskā organizācija "Monitoringa centrs" (CEMI) prognozē, ka trīs lielākās opozīcijas partijas kopā kontrolēs 41 no 81 vietas parlamentā.

Visticamāk, gaidāmas intensīvas un saspringtas koalīcijas sarunas, ņemot vērā, ka Džukanovičs kā prezidents būs tas, kurš izraudzīsies, kuram pirmajam uzticēt jaunās valdības veidošanu.

Politologi pieļauj, ka DPS relatīvi vājie rezultāti vēlēšanās daļēji skaidrojami ar aizdomām par korupciju valdībā, kā arī ar likumprojektu, kas izraisījis domstarpības ar serbu pareizticīgo baznīcu (SPC) un mēnešiem ilgi dominējis politiskajās debatēs.

Jau vēstīts, ka pagājušā gada decembrī Melnkalnē tika pieņemts pretrunīgi vērtētais likums par reliģisko brīvību. Likums satur normas, kas var novest pie daudzu SPC piederošo klosteru nacionalizācijas.

SPC uz to reaģēja ar protestiem pret valdību, un proserbiskā opozīcija apsūdzēja Džukanoviču mēģinājumā izdzēst viņu mantojumu.

Lai gan Melnkalne pēc 2006.gada referenduma izstājās no savienības ar Serbiju, trešdaļa Melnkalnes iedzīvotāju identificējas kā serbi, un SPC, kuras centrs atrodas Belgradā, ir lielākā reliģiskā konfesija Melnkalnē.

Proserbiskās partijas "Melnkalnes nākotnei" līderis Zdravko Krivokapičs svētdienas vakarā paziņoja, ka "režīms ir kritis". Arī citu opozīcijas partiju līderi prognozēja DPS varas norietu. Taču vēl nav zināms, vai sašķeltajai opozīcijai izdosies izveidot darbaspējīgu aliansi.

Džukanovičam, kuram rit otrais termiņš prezidenta amatā, vēlēšanas nedraud līdz 2023.gadam.

Lai gan viņš iemantojis atzinību par Melnkalnes izvirzīšanu vadībā starp Balkānu valstīm, kas cer uz pievienošanos Eiropas Savienībai (ES), kritiķi apsūdz viņu valsts vadīšanā, izmantojot korupciju un sakarus ar noziedzīgo pasauli.

ASV nevalstiskā organizācija "Freedom House" nesen pazemināja Melnkalnes statusu no "demokrātijas" uz "hibrīdo režīmu", kuru vada Džukanovičs.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu