Lembang Paton ciemā uz Sulevesi salas dzīvo torajanu cilts pēcteči, kuru ticība ir savdabīgs kristietisma un sena animisma sakausējums. Manene rituāla pamatā ir ideja, ka nāve nav vis beigas, bet gan ļoti nozīmīgs solis uz priekšu garīgajā eksistencē. Tādēļ pret cilvēka nāvi, bērēm un pēcnāves dzīvi jāizturas ar vislielāko rūpību. Torajanu ģimenes šim mērķim ir gatavas tērēt milzīgas naudas summas.

Jau vairākas dienas pirms pašas ceremonijas ciema vecākie sāk reliģiskus dziedājumus, kuru kulminācija ir mūmiju izrakšana no kapiem. Katra ģimene savus dārgos aizgājējus notīra un ietērpj jaunās drānās. Arī zārki tiek atjaunoti un dažkārt pat nomainīti, lai palēninātu līķa sadalīšanās procesu. Šī ir ceremonijas emocionālākā daļa - tuvinieki sarunājas ar saviem aizgājējiem un fotografējas ar tiem. No malas tie izskatās pēc īstiem ģimenes svētkiem. Pēc tam sakoptie un jaunās drānās ietērptie nelaiķi tiek no jauna apglabāti uz nākamajiem trim gadiem.

Arī bēru rituāls torajaniem ir ļoti būtisks, un nauda tam netiek žēlota - vidēji bēres izmaksā vairākus desmitus tūkstošu dolāru. Tā kā ģimenei visbiežāk tādas summas nav, tad laikā, kamēr nauda tiek savākta, mirušais, ietīts audeklā, tiek turēts īpašā telpā, un ģimenes locekļi pret to izturas kā pret slimnieku - pienes ēdienu, apkopj, aprunājas. Tas var vilkties pat mēnešiem ilgi. Kad nauda beidzot savākta, tiek rīkotas vērienīgas bēres un nelaiķis tiek apglabāts piemājas zemē. Līdz nākamajiem manene svētkiem.