Nabadzība un salauzta nākotne: Covid-19 ēnā pieaug bērnu laulību skaits (18)

Bērnu laulības ir izplatītas mazāk attīstītās pasaules vietās, kur joprojām aizgājušajiem gadsimtiem raksturīgi uzskati. Šajās vietās darbojas labdarības organizācijas, veicinot pieeju izglītībai un sieviešu veselības aprūpes pakalpojumiem. Līdzšinējā pieeja novedusi pie pakāpeniskas bērnu laulību skaita samazināšanās.

Taču pandēmijas ietekmē daudzi vecāki šajos reģionos zaudējuši darbu un vairs nespēj apgādāt ģimeni. "Visi pozitīvie sasniegumi, ko esam guvuši pēdējos desmit gados, ļoti cietīs," norāda nevalstiskās organizācijas "Girls Not Brides" ("Meitenes, nevis līgavas") Āzijas nodaļas vadītāja Šipra Dža. "Bērnu laulības ir stingri balstītas dzimumu nevienlīdzībā un patriarhālajās struktūrās. Covid-19 ērā tās atkal ir nostiprinājušās."

ANO lēš, ka visā pasaulē ik gadu tiek izprecināti 12 miljoni meiteņu, kuras vēl nav sasniegušas  18 gadu vecumu.

Bērnu laulību galvenie dzinuļi ir izglītības trūkums un nabadzība. Krīzes periodos šīs problēmas samilst. Ja netiks risinātas vīrusa radītās ekonomiskās un sociālās problēmas, nākamajos desmit gados notiks vēl papildu 13 miljoni bērnu laulību, prognozē ANO.

Labdarības organizācijas ziņo, ka Āzijā jau sācies bērnu piespiedu laulību "sniega bumbas" efekts. "Karantīnas periodā ir pieaudzis bērnu laulību skaits. Ir masveidīgs bezdarbs, darbavietu skaita samazināšanās. Ģimenes tik tikko spēj savilkt galus, tāpēc izlemj, ka vislabāk būtu izprecināt savas meitas," norāda  Indijas bērnu laulību apkarošanas kampaņas vadītāja Rolē Singha.

15 gadus vecā Muskāna no Indijas pilsētas Varanasi žurnālistiem stāsta, ka vecāki viņai liekot precēties ar 21 gadu veco kaimiņu puisi. Viņas vecāki ir sētnieki, kuriem jāpabaro vēl seši bērni.

"Mani vecāki ir nabadzīgi, ko citu viņiem darīt? Es cīnījos, cik varēju, bet galu galā man nācās piekāpties," asarām acīs skaidro pusaudze.

Stingri Covid-19 ierobežojumi nozīmē arī to, ka meitenēm trūcīgajos pasaules reģionos nav pieejama izglītība - viens no galvenajiem faktoriem, kas dod cerību uz pārtikušāku nākotni un mazina bērnu laulību biežumu.

"Pusaugu meitenēm mācības skolā ir labākā aizsardzība pret uzspiestām laulībām un lielākā cerība, ka turpmākajā dzīvē pavērsies plašākas iespējas," teikts ANO, UNICEF un vairāku valstu politiķu parakstītā atklātajā vēstulē.

Dža norāda, ka problēmu vēl vairāk pastiprina tas, ka valdības līdzekļus Covid-19 krīzes pārvarēšanai novirza no tādām jomām kā izglītība, kontracepcija un reproduktīvā veselība. Indonēzijas iestādes jau brīdinājušas, ka blīvi apdzīvotajā valstī nākamā gada sākumā būs dzimstības bums, jo slēgtas skolas un mazinājusies kontracepcijas pieejamība.

Indonēzijā, kur ir vieni no augstākajiem bērnu laulību rādītājiem pasaulē, pagājušogad minimālais laulāšanās vecums abiem dzimumiem tika paaugstināts no 16 uz 19 gadiem. Taču lauku reģionos izplatītās reliģiskās tiesas joprojām var apstiprināt savienības ar nepilngadīgajiem.

Indonēzijas islāmiskā valdība 2020.gada pirmajā pusē atļāva 33 000 bērnu laulību. Salīdzinājumam - visa 2019.gada laikā ar likuma spēku tika apstiprinātas 22 000 bērnu laulības.

Indijas premjerministrs Narendra Modi solījis celt minimālo laulību vecumu no 18 līdz 21 gadam, taču organizācija "Girls Not Brides" uzsver, ka šādi lēmumi ir grūti īstenojami un nerisina problēmas cēloņus.

Vjetnamā minimālais vecums, no kura atļauts precēties, ir 18 gadi. Taču UNICEF dati liecina, ka katra desmitā meitene tiek izprecināta, vēl nesasniegusi pilngadību. Nomaļākajos reģionos šis rādītājs ir vēl krietni augstāks.

UNICEF norāda, ka bērnu laulību izbeigšana saraus "nabadzības loku" šajās valstīs.

"Spējīgas un izglītotas meitenes labāk spēs parūpēties par saviem bērniem, kā rezultātā veidosies veselīgākas un mazākas ģimenes. Kad meitenēm ļauj būt meitenēm, visi ir ieguvēji," teikts UNICEF paziņojumā.