Kolektīvā atlaišana ietekmēs apmēram 2500 "Tallink" grupas uzņēmumu darbinieku

"Tallink" trešdien informējis grupas uzņēmumu darbiniekus par kolektīvās atlaišanas procesa sākšanu. Par īstenoto kolektīvo atlaišanu šīs nedēļas laikā tiks sāktas sarunas ar Igaunijas bezdarba apdrošināšanas fondu un Neatkarīgo jūrniecības darbinieku savienību, kā arī tiks organizētas konsultācijas ar atbilstošajām arodbiedrībām.

Darbinieku kolektīvā atlaišana sākta arī Latvijā, iesniedzot paziņojumu Latvijas Tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrībai un Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA).

Tāpat kompānijā informēja, ka "Tallink" Somijas meitasuzņēmumā "Tallink Silja" jau atlaisti gandrīz visi 1200 darbinieku - gan uz sauszemes, gan uz kuģiem "Silja Serenade" un "Baltic Princess", kas kursē ar Somijas karogu.

"Tallink" valdes priekšsēdētājs Pāvo Negene norādīja, ka nesenā Covid-19 pandēmijas situācijas pasliktināšanās reģionā, kā arī valstu atšķirīgā pieeja ceļošanas ierobežojumu noteikšanai un dažāda informācija par pārvietošanās nosacījumiem starp valstīm, ir atstājusi negatīvu ietekmi uz biļešu tirdzniecības apmēriem pēdējo triju nedēļu laikā.

Viņš skaidroja, ka trūkst arī valdību nostājas un lēmumu pieņemšanas par iespējamiem atbalsta mehānismiem "Tallink" darbības tirgos. "Rezultātā esam nonākuši līdz brīdim, kad mums ātri un izlēmīgi jāoptimizē savs bizness un operatīvā darbība, lai nodrošinātu mūsu uzņēmuma ilgtspēju," pauda Negene.

Viņš uzsvēra, ka pašreizējā situācijā "Tallink" nav ekonomiski izdevīgi turpināt sniegt pakalpojumus tādā apmērā, kādā tika plānots to darīt rudens un ziemas sezonā. Tas savukārt nozīmē arī to, ka "Tallink" nevar piedāvāt tik daudz darba vietu, kā tika cerēts.

"Pavasarī mēs izstrādājām vairākus plānus, cerot, ka varēsim atjaunot maršrutus ar Zviedriju. Tomēr šodien esam situācijā, kad Zviedrija joprojām ir slēgta tūrisma nozares uzņēmējdarbībai, kā arī daudzi citi faktori negatīvi ietekmē ceļošanu starp Igauniju un Somiju. Es no sirds ceru, ka dažādās algu kompensācijas programmas, kuras pašlaik tiek apspriestas Igaunijas, Somijas un Zviedrijas valdības līmenī, tiks pieņemtas un vainagosies ar pozitīviem lēmumiem, kas mums savukārt ļautu pārskatīt atlaisto darbinieku skaitu. Somijā sagatavoto sarunu fokuss un apjoms lielā mērā ir atkarīgs no atbalsta paketēm vai citām sniegtajām garantijām," pauda Negene.

Viņš uzsvēra, ja valdības "Tallink" darbības tirgos operatīvi vienosies par atbalsta mehānismiem vai mainīsies situācija, prāmju operators ir gatavs ātri pārskatīt pašreizējos plānus un lēmumus atkarībā no piedāvātā atbalsta apmēra, tostarp, situācijai uzlabojoties, kompānija ir gatava atjaunot darba attiecības ar darbiniekiem.

"Šīs krīzes laikā tūrisma un saistītie ar šo nozari uzņēmumi ir cietuši vissmagāk. Uzņēmējdarbības atlabšana šajā industrijā prasīs visilgāko laiku. Šodien nav šaubu, ka ir nepieciešams spēcīgs un pietiekams valdību atbalsts, lai saglabātu un uzturētu tūrisma nozares konkurētspēju vismaz līdz 2021.gada vasaras sākumam. Vācija, kur ir pagarinātas darba samaksu kompensācijas programmas, ir labs piemērs vitāli svarīgai valdības atbalsta sniegšanai uzņēmējiem," skaidroja Negene. 

Jau ziņots, ka augusta beigās "Tallink" pieņēma lēmumu veikt izmaiņas kuģu satiksmes organizēšanā un kursēšanas grafikos un no septembra apturēt kuģu "Silja Serenade" un kuģa "Isabelle" darbību, bet no oktobra - kuģa "Romantika" darbību.

"Tallink Grupp" apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 219,892 miljoni eiro, kas ir par 49,4% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt kompānijas zaudējumi pieauga 5,5 reizes un bija 57,569 miljoni eiro.

Uzņēmuma akcijas kotē Tallinas fondu biržas oficiālajā sarakstā. Lielākais akcionārs ir Igaunijas investīciju kompānija "Infortar", kam pieder 39% "Tallink Grupp" akciju.