Kāpēc Lukašenko var salīdzināt ar Fidelu Kastro? (24)

Tabuns atgādina, ka šeit ir interesants salīdzinājums ar kādreizējo Kubas prezidentu Fidelu Kastro. Viņš desmitiem gadu staigāja militārā formā un ar ieročiem. 60. gados ASV žurnālisti esot braukuši viņu intervēt, un Kastro pat tad neesot atvadījies no sava automāta.

Šis mūžīgā revolucionāra tēls Baltkrievijas iedzīvotājiem varētu būt labāk saprotams. Daudzi no tiem atceras PSRS laikus un tad diezgan augsto sabiedrības mobilizāciju.

Visbeidzot, Lukašenko maršēšana ar automātu arī sasaistās ar viņa teikto par to, ka NATO valstis gatavojas militāri iebrukt Baltkrievijā. Ne velti pēc nolaišanās ar helikopteru prezidents devās paspiest roku valsts drošības spēkiem un pateicās par darbu nācijas aizstāvībā.

Vai Baltkrievijas opozīcija varētu sašķelties vēl vairāk?

Pirms dažām dienām pienāca ziņa, ka opozicionāre Marija Koļesņikova ir dibinājusi jaunu partiju. Uzdevām Tabunam jautājumu par to, vai šāds solis neizraisīs vēl lielāku Lukašenko pretestības fragmentāciju.

Baltijas drošības fonda direktors norāda, ka opozīcija ir bijusi fragmentēta vienmēr, bet Koļesņikovas solis varētu būt mēģinājums kļūt par līderi, kad Tihanovskas kundze ir ārzemēs un nav spējīga būt persona protestētāju priekšgalā.

Šāds līderis ir ļoti nepieciešams, jo pilsoniskā sabiedrība Baltkrievijā ir ļoti vāja un nav daudz nevalstisko organizāciju, kuras sniegtu iespēju organizēties un mobilizēties.

Vai Lukašenko varētu būt psihiskas problēmas?

Tabuns piekrīt, ka stresa līmenis pašreizējā situācijā Lukašenko varētu būt daudz augstāks, taču neuzskata, ka viņš būtu zaudējis prātu. Visticamāk, ka viņa darbības var izskaidrot ar smalku politisku aprēķinu, kura ietvaros ir mēģinājumi veidot līdzsvaru starp kārtību un haosu. Eksperts arī pieļauj, ka Lukašenko šāds garīgi nestabila cilvēka tēls pat varētu būt izdevīgs, jo tas piesaista lielāku mediju uzmanību un ļauj viņam būt uzmanības centrā.

Kurā brīdī Krievija būtu gatava iejaukties Baltkrievijas norisēs?

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir paziņojis, ka būtu  gatavs galējas nepieciešamības gadījumā uz Baltkrieviju nosūtīt policijas spēkus, kuri tad attiecīgi varētu palīdzēt apspiest protestus. «Sarkanā līnija» Krievijai varētu būt situācija, kad protestētāji sāk ieņemt kritisko infrastruktūru – ministrijas, telekomunikāciju punktus. Tāpat nepieņemama būtu arī Lukašenko atbalstošo drošības dienestu nostāšanās protestētāju pusē. Tas signalizētu Krievijai, ka Lukašenko pats netiek galā un vara sāk slīdēt viņam no rokām. Savukārt iespējamība, ka pie varas varētu nākt kāds Krievijai nedraudzīgs spēks, Putinam ir ļoti nepatīkama.

Kāds varētu būt situācijas atrisinājums?

Tabuns norāda, ka viens no variantiem, kuru Lukašenko varētu izmantot varas saglabāšanai, būtu kāda jauna fasādes līdera izvirzīšana. Eksperts pieļauj, ka viņš varētu būt pietiekami stiprs, lai nodrošinātu Baltkrievijas stabilitāti, bet tajā pašā laikā pietiekami vājš, lai liktu Lukašenko uz viņa fona izskatīties daudz labāk.

Šāds solis, kuru, iespējams, gaida arī viņa līdzgaitnieki, ļautu Lukašenko nodrošināt esošās politiskās sistēmas pastāvēšanu.

Līdzīga situācija savulaik bija ar Venecuēlas Hugo Čavesa režīmu un Nikolasu Maduro.

Vai Latvijas lēmums iekļaut nevēlamo personu sarakstā Lukašenko un viņam pietuvinātos cilvēkus bija pareizs?

Tabuns domā, ka Latvija un arī pārējās Baltijas valstis ir rīkojušās pareizi un ir spējušas sastrādāties. Ir ticis novērsts zināmais risks, ka Lukašenko varētu izmantot ekonomisko konkurenci starp Latviju un Lietuvu, lai veicinātu savstarpēju sašķeltību. Šeit ir jāatzīmē, ka Lietuvas reakcija sākotnēji bija daudz skarbāka nekā Latvijas.

Viņaprāt, Lukašenko iekļaušana sankciju sarakstā ir labāks gājiens nekā vienkārši neatzīt viņu par Baltkrievijas leģitīmo prezidentu.

Tas tāpēc, ka gadījumā, ja viņš turpina būt par Baltkrievijas līderi un opozīcijai tāda līdera nav, rodas jautājums: ar ko tad mēs īsti runājam? «Sanāk, ka mēs nerunājam ne ar vienu,» saka Tabuns.

Atbildot uz jautājumu par to, vai mums tomēr izdevīgāk nebūtu mēģināt pārvilināt Baltkrievijas kravas no Lietuvas, Tabuns pauž viedokli, ka svarīgāk ir mēģināt veidot kopīgu Eiropas Savienības pozīciju, jo šīs organizācijas ietvaros mūsu ietekme Baltkrievijas jautājumā ir daudz lielāka. Latvijas gadījumā arī var izveidoties scenārijs, kura ietvaros mūsu pašu spējas nesniedz vēlamos rezultātus, bet ES iekšienē izskatāmies kā atkritēji. Tas nepavisam nebūtu labvēlīgi.