Covid-19 krīze ir piespiedusi mainīt ne tikai cilvēku ikdienu, bet arī uzņēmēju darbu. Portāla TVNET projektā “Uzņēmējdarbības māksla” ar savu pieredzi, kā pārvarēt šo krīzi, dalījās “Uzdevumi.lv” direktors Edgars Škutāns.
Jāgatavojas dažādiem scenārijiem un uz izmaiņām jāreaģē ļoti strauji (2)
Škutāns portālam TVNET skaidro, ka “Uzdevumi.lv” ir ļoti sezonāls bizness, jāņem vērā vairāki periodi – skolēnu brīvlaiki, piemēram, divas nedēļas ziemā, kā arī visa vasara, kad nav aktivitātes.
“Tādēļ plānojam periodu uz priekšu, ka mūsu finanšu plūsmai arī būs kādi pārrāvumi. Tas ir pilnīgi normāli izglītības sektorā, ka vasarā ir vairāki “tukšie mēneši”. Principā nevarētu teikt, ka mums tādi pārrāvumi būtu kaut kas jauns,” teica Škutāns.
“Jāņem vērā, ka “Uzdevumi.lv” kolektīvs nav liels, drīzāk mums ir nākusi klāt lielāka slodze, jo šajā laikā daudzi – sākot ar pašvaldībām, beidzot ar vecākiem un ģimenēm, sāka domāt par digitāliem rīkiem. Līdz ar to šajā laikā mums radās stipri lielāka slodze,” teica “Uzdevumi.lv” vadītājs.
Runājot par uzņēmuma darba organizāciju krīzes laikā, Škutāns teic, ka “Uzdevumi.lv” ir mūsdienīgs uzņēmums, un faktiski visi strādā tiešsaistē.
“Visi iekšējie dokumenti un citas lietas tiek organizētas ar “Google Drive”, līdz ar to krīzes sākumā jau vienas dienas laikā mēs varējām pārslēgties uz attālināto darbu. Katrs strādāja no mājām, un darba process pārtraukts netika. Iepriekš arī esam šādā formātā strādājuši, un arī tagad vairāki darbinieki turpina strādāt attālināti,” pauž Škutāns.
Savā ikdienas darbā “Uzdevumi.lv” komanda izmanto dažādus digitālos rīkus, piemēram, iekšējos čatus. Tāpat tas arī ļauj darbiniekiem veiksmīgi sniegt pārskatu par to, kas ir izdarīts, kas nav izdarīts, un var veiksmīgi noteikt prioritātes saviem uzdevumiem.
Jautāts, vai iepriekš uzņēmumam ir bijuši kādi plāni paplašināt savu darbību ārpus Latvijas robežām, “Uzdevumi.lv” direktors saka, ka šādi plāni ir bijuši, taču pagaidām šāda izglītības platforma tik veiksmīgi kā Latvijā citur tomēr nav darbojusies.
“To es saistu ar mentalitāti, jo mēs laikam vislabāk protam izprast mūsu skolotājus, kādas viņiem ir problēmas un kā viņiem varam palīdzēt.
Citās valstīs mēs mēģinām darboties, bet tur tā situācija ir mazliet sarežģītāka, jo tā ir cita mentalitāte, cits saturs. Pašlaik esam startējuši darbam Indijas tirgū. Jau vairāk nekā gadu veidojam saturu angļu valodā, kas ir paredzēts tikai Indijas tirgum. Produkts ir gana sarežģīts, un arī ieiešana jaunā tirgū ir grūta, jo vispirms ir nepieciešams izveidot saturu,” skaidro Škutāns.
Covid krīze ir atstājusi arī būtisku iespaidu uz uzņēmuma finansiālo situāciju. Škutāns saka, ka “daudziem, kas par “Uzdevumi.lv” nav neko daudz dzirdējuši, var šķist, ka mums ir liela peļņa vai kas tamlīdzīgs, bet nē – tā nebūt nav. Principā, sākoties krīzei, mūsu darbiniekiem sākās ļoti liela slodze, un bija darbinieki, kas strādāja virs 300 stundām mēnesī, kas nav normāli. Protams, ļoti būtiski pieauga serveru izdevumi, lai netiktu pārtraukta portāla darbība”.
“Gan tehniskais departaments, gan klientu apkalpošanas departaments strādāja nenormētu darba laiku, jo bija nepieciešams apstrādāt lielu daudzumu informācijas. Principā kopumā Covid-19 laikā mēs ieguvām popularitāti, bet finansiālajā ziņā droši vien bija nelieli mīnusi,” bilst Škutāns.
Uzņēmuma vadītājs norāda, ka tomēr kopumā uzņēmums nevarētu teikt, ka krīze būtu pārvarēta. Pirms mācību gada sākuma skolām bija jāizvēlas, kādā veidā turpināt mācības, un “Uzdevumi.lv” komanda ir veikusi visas nepieciešamās investīcijas, lai izturētu sliktāko scenāriju, kad visiem atkal jāmācās attālināti.
“Liela daļa skolu atsāk mācības klātienē, un man kā uzņēmuma vadītājam ir skaidrs, ka noteikti jābūt gatavam arī C scenārijam. Tāpēc ir jābūt ļoti lielai gatavībai, lai var laikus reaģēt,
jo iespēja pastāv, ka vienā dienā visas mācības atkal tiek organizētas attālināti. Ja uzņēmums nav tam sagatavojies, tad tas faktiski momentā nozīmē bankrotu,” saka Škutāns.
“Tāpēc ir jādomā, ir jāinvestē, jāstrādā un jābūt gataviem. Visforšākais šajā situācijā ir tas, ka uzņēmumā ir komanda, kas mīl produktu, uzticas uzņēmuma vadībai, un ne tikai vadība izdomā mērķus, bet to dara visa komanda. Vadītājs virza komandu, un tad jau kopējiem spēkiem tiek pieņemti dažādi lēmumi, kā rīkoties vēlāk,” tā uzņēmējs.
Tieši tāpēc uzņēmuma komanda zina, ka pašlaik mācību gads darbojas pēc A scenārija, taču visi darbinieki jau zina, ko darīt gadījumā, ja īstenojas B vai C scenārijs. Nāksies atsvaidzināt dokumentu, kurā noteikti darbinieku uzdevumi gadījumā, ja atkal ir karantīna.
“Mums jau lielos vilcienos viss ir skaidrs, ko kurš darīs, ja skolas un izglītība atkal aizies attālinātā režīmā,” norāda “Uzdevumi.lv” direktors.
Runājot par šīs krīzes ieguvumiem, Škutāns saka, ka par lielāko ieguvumu var uzskatīt to, ka daudzi pašvaldību vadītāji sāka pozitīvāk skatīties uz digitāliem mācību rīkiem. Iepriekš varbūt bija noraidoša attieksme, bet šajā krīzē nekas cits neatlika, kā meklēt digitālos rīkus.
“Mēs arī redzam, ka daudzas skolotājas sāka veidot elektroniskus mājasdarbus, un ļoti cerams, ka skolotājiem tas iepatikās un arī skolēniem kļuva daudz vienkāršāk mācīties un iegūt labākas zināšanas,” pauž Škutāns.
Pašlaik “Uzdevumi.lv” ir veikuši lielas investīcijas saturā, arī cilvēkos. Tas ir ar cerību, ka martā atnākusi popularitāte saglabāsies arī turpmāk.
Citiem uzņēmējiem šajā laikā Škutāns iesaka reaģēt ļoti strauji.
“Tad, kad marta sākumā tika paziņots, ka, iespējams, skolēni skolās pēc brīvlaika nevarēs atgriezties normālā režīmā, jau tajā pašā dienā mēs ar kolēģiem strādājām visu dienu, lai saprastu, kā darboties tālāk. Mēs negaidījām oficiālo lēmumu pieņemšanu par skolu slēgšanu, bet jau pie pirmajām vēsmām, ka ir iespējams “plāns B”, kopā ar kolēģiem, arī vadības līmenī izstrādājām plānu, kā rīkosimies, ko kurš darīs.
Bija atrunāts viss, un vienojāmies par to, kā labāk reaģēt uz ienākošo klientu plūsmu. Līdz ar to uzņēmējiem varētu rekomendēt skatīties uz B un C variantiem. Savā uzņēmumā mēs vienmēr pirms jaunā mācību gada uzrakstām, kādi ir potenciālie riska faktori, analizējam. Visu paredzēt nevar, taču ir jāgatavojas visādiem scenārijiem un reaģēt ļoti strauji.
72 stundas ir pārāk ilgi, un ir jau tajā pašā dienā jādod komandai skaidras norādes, ko darīt tālāk,” noslēdz Škutāns.
Projekta ietvaros tiek runāts par jauno situāciju, kas radusies Covid-19 dēļ, kā mainījies uzņēmumu darbs, kādi ir zaudējumi un vai šī krīze ir devusi iespēju arī iemācīties ko jaunu, kas varētu palīdzēt turpmākajā uzņēmuma darbībā. Šajā projektā uzņēmēji dalīsies pieredzē un ieteiks, kā rīkoties, lai vieglāk pārvarētu krīzi, tādējādi rādot savu uzņēmējdarbības mākslu, kā tikt galā ar sarežģīto situāciju.
"Uzņēmējdarbības māksla" - tas ir projekts, kurš parādīs, vai valsts atbalsta mehānismi ir palīdzējuši saglabāt darbiniekus un kādas ir nākotnes perspektīvas. Projektā iesaistās mazie un vidējie uzņēmumi, kas šajā krīzē tiek uzskatīti par galveno "riska grupu".
Projekts top sadarbībā ar SEB banku.