"Google" dzēš lietotni, kas izmantota protestu dalībnieku izspiegošanai Baltkrievijā (2)

“Play veikalā” lietotne ar nosaukumu NEXTA LIVE bija pieejama aptuveni trīs nedēļas, un tā tika lejupielādēta vairākus tūkstošus reižu. Tāpat par lietotni tika saņemti arī simtiem atsauksmju.

Lai liktu cilvēkiem instalēt šo lietotni, tā tika dēvēta par Baltkrievijas neatkarīgās ziņu aģentūras “Nexta” oficiālo lietotni. “Nexta” savukārt popularitāti ieguva pret Aleksandra Lukašenko režīmu vērsto protestu laikā, jo atklāja policijas nežēlību pret demonstrantiem.

Tomēr oficiālajā paziņojumā savā “Telegram” kanālā “Nexta” paziņoja, ka nav saistīta ar šo lietotni un lietotnes patiesais mērķis bijis iegūt datus no lietotājiem un izskaitļot protestējošo identitāti.

“Nekādā gadījumā, nekādos apstākļos šo lietotni neinstalējiet savos telefonos! Brīdiniet par to savus draugus,” rakstīja “Nexta” darbinieki savā “Telegram” kanālā. “Nexta” arī aicināja lietotājus nekavējoties dzēst lietotni no savām ierīcēm, kā arī sniegt negatīvu atsauksmi par lietotni un ziņot “Google”.

Masveida ziņošanas stratēģija ir nostrādājusi, un šonedēļ lietotne ir dzēsta. Tomēr daudziem lietotājiem jau nācies saskarties ar negatīvām sekām.

Baltkrievu kiberdrošības pētnieks norāda, ka lietotnes patiesais mērķis bija iegūt no lietotājiem maksimāli daudz privātas informācijas. Galvenā ēsma – aģentūras “Nexta” saturs. Lietotāji pat nenojauta, ka, lasot ziņas, tika iegūti ģeolokācijas dati, kā arī informācija par ierīces īpašnieku. Lietotne nosūtīja datus uz serveri, kam atklātas Krievijas IP adreses.

“ZDNet” norāda, ka gan IP adrese, gan servera domēns nav atrodami nekādos sarakstos, kuros ir uzskaitītas agrāk notikušās datu izkrāpšanas kampaņas.

Eksperti uzsver, ka uz ziņu saturu koncentrētai lietotnei nav nepieciešamības iegūt informāciju par atrašanās vietu, it īpaši valstī, kur notiek pret valdību vērsti protesti un kur autokrātisks līderis cenšas cīnīties par varas saglabāšanu.

Oficiālas saistības starp viltus “Nexta” lietotni un Baltkrievijas valdību nav, tomēr pastāv aizdomas, ka valsts drošības dienesti varētu izmantot lietotnes kā vienu no rīkiem, kā izspiegot savus pilsoņus un izskaitļot potenciālos protesta akciju dalībniekus.

Līdzīgi incidenti ir notikuši Venecuēlā un Irānā 2019. gadā, kā arī pat ASV, kur pirms dažiem mēnešiem protestējošie tika izspiegoti “Black Lives Matter” protestu laikā.

Baltkrievijas iedzīvotājiem ir ieteikts būt piesardzīgiem pret lietotnēm un to iespējamo saikni ar vietējām varasiestādēm. Protestu akciju sākumā Baltkrievijas policija veica reidus kopbraukšanas uzņēmumu “Yandex” un “Uber” birojos, ko protestētāji skaidroja kā mēģinājumu iegūt braukšanas maršrutu datus, lai identificētu personas, kas piedalījušās pret režīmu vērstajās demonstrācijās.