Kartē arī arī var noskaidrot, kādi dinozauri pirms 170 miljoniem gadu bradāja tevis izvēlēto teritoriju.
Atrodi Latviju pirms 750 miljoniem gadu šajā interaktīvajā kartē (13)
Juras periodā superkontinents Pangeja, kurš izveidojās desmitiem miljonu gadu agrāk, lēnām sāka sašķelties par atsevišķiem mazākiem kontinentiem - tādiem, kādus mēs tos redzam šodien.
Programmētāja Īana Vebstera radītā Interaktīvā karte parāda, kā aptuveni 750 gadu laikā evolucionējuši Zemes kontinenti. Vebsters šo digitālo globusu izveidoja laikā, kad studēja plātņu tektoniku jeb teoriju, ka Zemes garoza sastāv no gabaliem, kas peld mantijas virspusē.
Karte ir izveidota, balstoties uz ģeoloģiskajiem modeļiem, kurus izveidojis ģeologs un paleoģeogrāfs Kristofers Skotēze.
Lietotājs var ierakstīt sevi interesējošas pilsētas vai valsts vārdu meklētājā un aplūkot, kur tā atradās pirms 750 miljoniem gadu. Piemēram, pirms 600 miljoniem gadu teritorija, kur tagad atrodas Parīze, atradās zem ūdens. Savukārt 200 miljonus gadu vēlāk Parīze atradās tur, kur tagad Kanāda. Modelis arī ļauj lietotājam izvēlēties dažādus laika posmus, piemēram, brīdi, kad radās pirmās daudzšūnu dzīvības formas, vai arī brīdi, kad parādījās pirmie ziedi vai cilvēka senči.
“Visvairāk man patīk vērot, cik sarežģīta relatīvi īsā laika posmā ir attīstījusies dzīvība. Zeme radās pirms 4,5 miljardiem gadu, bet pirmie augi vien pirms 430 miljoniem gadu,” komentēja Vebsters.