Krievijas vienīgais racionālais scenārijs Baltkrievijā (38)

Kopš 9.augusta Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām pagājis gandrīz mēnesis, taču Krievija līdz šim aprobežojusies galvenokārt ar retoriskiem manevriem. Sākumā, kad izcēlās pirmie baltkrievu protesti pret viltotajiem vēlēšanu rezultātiem un to vardarbīga apspiešana, Maskava nogaidīja.

Krievija aktīvāk iesaistījās, kad Baltkrievijā sākās streiki, tai skaitā valsts raidorganizācijā. Izskanēja minējumi, ka streikojošo un atlaisto darbinieku vietas aizpilda Kremļa propagandas kanāla RT pārstāvji; tas sākotnēji netika oficiāli apstiprināts, taču šonedēļ to intervijas laikā apstiprināja pats Aleksandrs Lukašenko.

27.augustā, divas ar pusi nedēļas pēc vēlēšanām, Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievijā pēc  Lukašenko lūguma esot izveidots spēka struktūru rezervju kontingents, ko nepieciešamības gadījumā varētu sūtīt uz Baltkrieviju. Viņš gan piebilda, ka Krievijas spēki uz Baltkrieviju netikšot sūtīti, ja vien situācija nekļūs nekontrolējama, "ja ekstrēmisti, maskējoties ar politiskiem lozungiem, nepārkāps zināmu robežu un nesāks laupīšanu, automašīnu, namu, banku dedzināšanu, nemēģinās ieņemt administratīvās ēkas un tamlīdzīgi".

Nesen tika apstiprinātas vairākas Krievijas un Baltkrievijas augstāko amatpersonu tikšanās, kas notiks tuvākajā laikā. Gan Krievija, gan Baltkrievija publiski izrāda, ka to starpā notiek sarunas, taču Krievija vilcinās ar spēka struktūru pārstāvju iesūtīšanu.

Eksperti norāda, ka tas noteikti nav Krievijas interesēs un ka vienīgais loģiskais Krievijas rīcības scenārijs neparedz spēka lietošanu.

"Mani kā starptautiskās politikas pētnieku fascinē situācija, kurā nonākusi Baltkrievija, Krievija un Rietumi," norāda Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošais pētnieks Toms Rostoks. "Krievija nevar iejaukties, jo, ja pamanīs tās karaspēku, tas beigsies ne tikai ar baltkrievu tautas atsvešināšanu, bet arī iespējamas papildu sankcijas no Rietumiem. Manuprāt, to Krievija īsti negrib un nevar atļauties. Arī Rietumi mēģina atkratīties no atbildības. Tiklīdz sāktos runas par Rietumu iejaukšanos, tā gan Baltkrievijā varētu parādīties Krievijas karavīri."

Arī situācija Baltkrievijā balansē uz naža asmens - tā pasliktināsies, ja Lukašenko lietos vēl vairāk spēka, paverot ceļu uz sankcijām, Krievijas iejaukšanos un tamlīdzīgi, uzsver Rostoks.

"Kamēr protestētāji protestē miermīlīgi, viņiem ļauj to darīt. Bet viņi tādā veidā Lukašenko nenogāzīs," rezumē politologs.

NVO un Facebook kopienas "Eiropas krievu iniciatīva" žurnālists Igors Vatoļins norāda, ka reālākais scenārijs ir "maigais anšluss".

Politologs Andis Kudors pauž, ka atklāta Krievijas militārā intervence Putinam nebūtu izdevīga, jo tad, visticamāk, izgāztos Apvienotās valsts iecere.

"Izskatās, ka Lukašenko mūžīgā spēlēšanās starp Rietumiem un Austrumiem, starp Krieviju un  Eiropas Savienību ir beigusies, viņš ir izvēlējies savu pusi. Viņš ir vājš, un tas ir absolūti izdevīgi Putinam," uzskata Vatoļins.

Viņš norāda uz Krievijas neatkarīgo politologu prognozēm, ka gada laikā Baltkrievijā tikšot pieņemta jauna konstitūcija, kur tiks nostiprināts Baltkrievijas un Krievijas Apvienotās valsts modelis, bet pēc tam tiks rīkotas jaunas vēlēšanas. Tajās par prezidentu varētu kļūt vai nu savulaik "Gazprom" apakšstruktūru vadījušais Viktors Babariko, kurš bija reālākais Lukašenko sāncensis 9.augustā, taču tika ieslodzīts un nevarēja kandidēt, vai arī kāds proputinisks kandidāts. 

"Tas būtu Putinam izdevīgs maigais anšluss, jo ievest karaspēku - tas nozīmē, ka Baltkrievija atkritīs no Krievijas tāpat kā Ukraina," uzsver Vatoļins.

Lukašenko aiziešana ir laika jautājums, jo viņš ir "klibā pīle" - viņa iespējas ietekmēt procesus ir ļoti ierobežotas.

TVNET žurnālists un topošais politologs Iļja Kozins uzskata, ka pašreizējos apstākļos Lukašenko režīmu varētu glābt vienīgi ātra Apvienotās valsts izveidošana, taču tautas protesti ir būtisks faktors, kas šādu situāciju, visticamāk, nepieļaus. Kozins norāda uz baltkrievu nacionālajām jūtām, kas šī gada protestos uzjundījušās īpaši spēcīgi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu demonstrācijām, kas bija ievērojami mazāk aktīvas.

GALERIJA: Protesti Baltkrievijā - 26. augusts

"Tagad cilvēki saka: mēs negribam izvēlēties rietumus vai austrumus, mēs gribam būt mēs  paši – baltkrievi," saka Kozins. Līdz ar to stāsti par "ukraiņu ekstrēmistiem" un Rietumvalstu specdienestu operācijām negūst rezonansi.

Rostoks uzskata, ka Baltkrievijas konstitūcijas grozīšana varētu būt risinājums, taču pauž šaubas, vai tajā tiks iestrādāta Apvienotā valsts, jo tas nesaskan ar sabiedrības prasībām, kas šobrīd ir jaunu, brīvu vēlēšanu sarīkošana.

No Krievijas viedokļa raugoties, pastāv vēl arī ekonomiska rakstura problēma. Krievija jau tagad daļēji subsidē Baltkrievijas režīmu, taču gadījumā, ja tā tiešā veidā iejauktos situācijā, nāktos ieguldīt vēl lielākus līdzekļus. Ja vien Eiropas Savienība nenāks klajā ar "Baltkrievijas Māršala plānu", strauji nomainot visu politisko un ekonomisko sistēmu, Baltkrievijas liktenis tiks izlemts Krievijā, uzskata Vatoļins. Taču pilnīgi nekas neliecina, ka šāda iespēja ir reāla.

"Kamēr pastāv Putina režīms, diez vai Baltkrievijai būs brīvs  ceļš uz Eiropu," viņš uzsver. Jau pieminētais maigais anšluss Krievijai ir optimālais variants bez asinsizliešanas.