Piespiedu darbs. Vai tas ir "derīgāks" par brīvības atņemšanu? (12)

Kas ir piespiedu darbs?

Piespiedu darbs ir viens no Krimināllikumā paredzētajiem sodiem, kuru personai var piespriest, ja tā ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Piespiedu darbu var piemērot gan vienu pašu, gan kopā ar kādu citu sodu.

Piemēram, noteiktos gadījumos piespiedu darbu var piemērot, kombinējot to ar papildsodu - probācijas uzraudzību, kas pēc sava satura ir atšķirīgs sods. Tāpat piespiedu darbu var piemērot kopā ar brīvības atņemšanas sodu. Tas nozīmē, ka cilvēks kādu laiku pavada brīvības atņemšanas iestādē, piemēram, gadu, divus, bet pēc tam, atbrīvojoties no brīvības atņemšanas iestādes, viņam tiek izpildīts otrs sods – piespiedu darbs.

Ir dažādas sodu kombinācijas, kuru ietvaros var piemērot piespiedu darbu.

Piespiedu darbu var piespriest tiesnesis vai prokurors, nosakot konkrētu stundu skaitu – sākot no 40 stundām līdz 280. Ja ir vairāki sodi, tos saskaita, un šādā gadījumā piespiedu darbu var veidot pat līdz 420 darba stundas.

Ja mēs runājam par to, kas ir piespiedu darbs pēc satura, tad tas ir sods, ko cilvēks izcieš sabiedrībā.

Šā soda laikā cilvēks ārpus mācībām un darba, savā brīvajā laikā veic bez atlīdzības sabiedrībai derīgu darbu. Cilvēkam, kuram ir piespriests šis sods, ir pienākums noteiktā laikā ierasties Valsts probācijas dienestā. Kad šis cilvēks atnāk, mēs ar viņu iepazīstamies, saprotam, kāda viņam ir izglītība, ko viņš prot darīt, par ko ikdienā strādā, vai ir kādas veselības problēmas. Kad esam visu noskaidrojuši, tiek piemeklēts atbilstošākais darba devējs. Probācijas dienestam ir noslēgti 1494 līgumi par probācijas klientu nodarbināšanu piespiedu darbā.

Līgumi tiek slēgti ar valsts vai pašvaldību iestādēm, kapitālsabiedrībām aģentūrām, biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām. Izvēloties darba devēju, tiek vērtēts arī noziedzīgais nodarījums, par kuru ir piespriests piespiedu darbs, un vieta, kur cilvēks dzīvo, strādā vai mācās, lai viņam iespēju robežās nebūtu jātērē savi līdzekļi transportam.

Pēc tam, kad ir atrasts piemērotākais darba devējs, tiek sagatavots darba grafiks, kurā ir norādīti konkrēti datumi un darba laiki, kad cilvēkam pie noteiktā darba devēja ir jāveic piespiedu darbs.

Piespiedu darba veikšanas uzraudzība

Pēc visu nepieciešamo formalitāšu nokārtošanas persona sāk savu darbu. Pēc tam jau ir mūsu darbs – regulāri sazināties ar darba devēju, noskaidrot, vai cilvēks ir ieradies. Tāpat mēs regulāri mēdzam doties uz piespiedu darba izpildes vietām, lai veiktu pārbaudi. Par pārbaudi nav informēta ne persona, kurai jāstrādā, ne darba devējs. Šādas vizītes nepieciešamas, lai pārbaudītu, vai un kā persona veic piespiedu darbu, un pārliecinātos par darba devēja godaprātu.

Mums ir arī sava sistēma, kuras ietvaros mēs vērtējam darba devēja uzticamību. Katram klientam tiek piemērota atšķirīga kontroles intensitāte. Reizēm pārbaudes veicam gan no rīta, gan vakarā, reizēm tikai no rīta. Pārbaužu laiki ir dažādi.

Tiesiskais regulējums arī paredz: ja atbraucam pārbaudē un konkrētā cilvēka tur nav, tad tiek uzskatīts, ka viņš vispār tajā dienā nav strādājis. Piemēram, ja cilvēkam jāstrādā no plkst.9 līdz plkst.14, bet mēs atbraucam pārbaudē plkst.13.45 un viņš apgalvo, ka visu dienu strādājis, bet aizgājis nedaudz ātrāk, mēs šo dienu neieskaitām. Šādi gadījumi mums ir bijuši, un mēs esam ļoti strikti.

Kad cilvēks ir visas darba stundas nostrādājis, tiesai vai prokuratūrai tiek nosūtīts paziņojums par piespiedu darba izpildi.

Runājot par piespiedu darbu bērniem un jauniešiem, ir ārkārtīgi svarīgi atrast tādu darba devēju, kas ne tikai ierāda konkrētu darbu, bet aprunājas arī par dzīvi, par to, kā iet, un reāli kaut ko iemāca. Lai bērns un jaunietis sajūt paveiktā darba pievienoto vērtību un gandarījumu par paveikto.

Atrast cilvēka prasmēm atbilstošu darbu ir ļoti būtiski. Ja tas izdodas, ieguvējs ir gan darba devējs, gan persona, kurai piespiedu darbs ir piemērots. Lai gan praksē tādu gadījumu nav daudz, tomēr katru gadu kāds probācijas klients pēc piespiedu darba izpildes tiek pieņemts darbā kā algots darbinieks. Ir gadījumi, kad pēc piespiedu darba izpildes persona turpina nākt pie darba devēja un pabeidz iesākto darbu vai kļūst par brīvprātīgo, tas gan vairāk raksturīgi gadījumos, kad darbs ir rosinājis kādas emocijas, piemēram, dažādu labdarības projektu ietvaros, pansionātos, dzīvnieku patversmēs.

Kādi tieši ir piespiedu darbi?

Darbi ir gan tādi, kas ir ļoti vienkārši, piemēram, sezonas darbi – rudenī lapu grābšana, ziemā – sniega tīrīšana, pavasarī – apzaļumošana, telpu uzkopšana un labiekārtošana, gan tādi, kuru veikšanai ir nepieciešamas noteiktas prasmes, piemēram, bruģēšana, metināšana, darbs informācijas tehnoloģiju jomā u.c. Tie jau ir kvalificēti darbi, kurus arī vairāk gaida darba devējs. Šādi darba devējs var konkrētā darba paveikšanai paredzēto naudiņu novirzīt citu aktuālu jautājumu atrisināšanai.

Ir cilvēki, kuri tomēr uz darbu nenāk, kādas sankcijas iespējamas?

Ja cilvēks izvairās no piespiedu darba izpildes, mēs sākotnēji cenšamies noskaidrot iemeslus. Ja cilvēks nesniedz paskaidrojumu vai paskaidrojumā minētie iemesli nav attaisnojoši, viņš saņem brīdinājumu. Ja pēc brīdinājuma saņemšanas atkārtoti tiek pārkāpti piespiedu darba izpildes nosacījumi, mēs sagatavojam iesniegumu tiesai par piespiedu darba aizstāšanu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu.

Ja skatāmies gada laikā, tad 91% ir tādas personas, kuras strādā, un tikai 9% gadījumu nākas vērsties tiesā. To cilvēku vidū, kuriem nesokas ar piespiedu darba izpildi, ir gan tādi, kuri sākumā ir strādājuši, bet pēc tam dažādu iemeslu dēļ strādāt ir pārtraukuši, gan arī tādi, kuri jau pat sākumā nav uzskatījuši par vajadzīgu doties uz probācijas dienestu.

Kopā 2019.g. piespiedu darba izpilde tika organizēta 8190 probācijas klientiem.

Ja persona, kas notiesāta ar piespiedu darbu, vai persona, kurai piespiedu darbs noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu, ļaunprātīgi izvairās no soda izciešanas, tiesa neizciesto sodu aizstāj ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, četras darba stundas rēķinot kā vienu īslaicīgas brīvības atņemšanas dienu.

Minējāt, ka līgumi par piespiedu darba izpildi noslēgti ar vairāk nekā 1,4 tūkstošiem darba devēju. Kas ir šie darba devēji?

Darba devēju vidū ir muzeji, kapu pārvaldes, izglītības iestādes, kultūras nami, sociālās aprūpes centri, dzīvnieku patversmes, sporta centri, slimnīcas u.c. Darbu spektrs, kuros personas varētu nodarbināt, ir ļoti plašs.

Vai probācijas dienestam pietiek resursa, lai veiktu piespiedu darba uzraudzību?

Jā, piespiedu darba izpildei resurss mums ir pietiekams. Mums katram darbiniekam ir noteikts skaits probācijas klientu lietu, par kurām viņš ir atbildīgs. Bieži vien vienā dienā tiek apsekoti vairāku darbinieku probācijas klienti, izveidojot sava veida maršrutu, lai pēc iespējas efektīvāk veiktu pārbaudes.

Kāds ir “vidējais” cilvēks, kuram ir piespriests piespiedu darbs?

Pārsvarā tie ir vīrieši vecumā no 20 līdz 40 gadiem, kuri ir izdarījuši zādzības, krāpšanu vai vadījuši transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.

Mēs daudz runājam arī ar tiesnešiem, prokuroriem par šā soda jēgu kā tādu, vai šādu sodu var piemērot visiem. Tas, ko rāda prakse, – ļoti liels klientu skaits ir tādi, kuri šo sodu saņem trešo, ceturto, piekto reizi. Neskatoties pat uz to, ka, iespējams, viņš to sodu iepriekš pat nav izpildījis.

Sadarbībā ar Tieslietu ministriju ir izstrādāti grozījumi Krimināllikumā, kas paredz jauna pamatsoda – probācijas uzraudzība ieviešanu. Tas varētu pakāpeniski šo situāciju mainīt.

Šobrīd tiesnešiem un prokuroriem nav viegli. Noziegumi un situācijas ir atšķirīgas, bet pašlaik nav vidusceļa soda izvēlē. Krimināllikums paredz šādus pamatsodus: brīvības atņemšana (iespējama nosacīti), piespiedu darbs un naudas sods, turklāt ne visos gadījumos ir iespējams kopā ar piespiedu darbu piemērot papildsodu – probācijas uzraudzību, kura ietvaros mēs varam saturiski strādāt ar cilvēku.

Ir cilvēki, kuriem pilnībā pietiek ar piespiedu darbu, lai saprastu un  nožēlotu nodarīto, taču ir cilvēki, kuri atkārtoti izdara noziegumus. Izprotot patiesos faktorus, kas veicināja nodarījuma izdarīšanu, ieraugot paša cilvēka resursus un piemērojot atbilstošākos sociālās uzvedības korekcijas un kontroles pasākumus un metodes, ir iespējams palīdzēt cilvēkam vairs neizdarīt jaunus nodarījumus. Piespiedu darba ietvars šādu saturisku darbu neparedz. Tāpēc probācijas uzraudzība ir lietderīga – tad var meklēt iemeslus, kāpēc cilvēks izdara vienus un tos pašus pārkāpumus, kādi ir iemesli pārkāpumu izdarīšanai un ko darīt, lai persona vairs atkārtoti noziegumus neizdara.

Cilvēki ik pa laikam noziegumus izdara atkārtoti un piespiedu darbs viņus īsti “nelabo” - vai tas vispār ir efektīvs soda veids?

Piespiedu darbs ir efektīvs sods, ja tas ir piemērots cilvēkiem, kuriem varbūtība izdarīt jaunu nodarījumu ir zema vai ļoti zema un kuriem nav nepieciešams profesionāls atbalsts.

Jebkurš sods ir jāskata no vairākiem aspektiem – viens ir soda saturs, otrs – ekonomiskās izmaksas. Var jau gribēt visus ievietot brīvības atņemšanas iestādēs, bet viena diena, ko cilvēks izcieš brīvības atņemšanas iestādē, maksā krietni vairāk, nekā ja cilvēks sodu izcieš sabiedrībā. Starpība ir milzīga. Tāpat atšķirīgas izmaksas ir piespiedu darba gadījumā un probācijas uzraudzības gadījumā, jo satura un intensitātes ziņā tie ir atšķirīgi sodi.

Daži piemēri, ko paveikuši cilvēki, kuri veikuši piespiedu darbus.

Galerija: Neliels ieskats, ko dara personas, kurām piespiests piespiedu darbs