/nginx/o/2020/08/31/13312104t1ha48c.jpg)
Pēc vairākus mēnešus ilga “klusuma perioda” jaunās Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas jautājumā šonedēļ pirmajā darba dienā pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām negaidīti tika izzāģēti koki paredzētajā būvlaukumā. Iesaistītās valsts institūcijas noliedz, ka koku ciršana īpaši tika pieskaņota pēcvēlēšanu dienai. Arī politiķi apgalvo, ka par to neko nezināja, šovakar vēsta LTV raidījums “de facto”
Pret VDD ēkas celšanu bijušā velotreka “Marss” vietā starp Brīvības un Ropažu ielu skaļi iebilda viena no valdības partijām – Jaunā konservatīvā partija (JKP). Pret koku zāģēšanu iestājās arī apkaimju aktīvisti, no kuriem vairāki startēja Rīgas domes vēlēšanās no dažādiem sarakstiem.
Loģiski, ka koku ciršana izraisītu pretestību, tādēļ pamatots ir jautājums – vai VDD ar zāģēšanu īpaši nogaidīja, lai kādai no partijām nepalīdzētu vēlēšanās vai vismaz nepatraucētu citām.
Piemēram, JKP šopavasar nesekmīgi mēģināja specdienestu ēkas projektu apturēt Saeimā. Jaunajiem konservatīvajiem tā bija ne tikai iespēja aizstāvēt kokus, bet arī iespēja plaši kritizēt VDD, kurš pirms tam bija lūdzis apsūdzēt partijas līderi Juri Jurašu par valsts noslēpuma izpaušanu.
Ja kokus sāktu zāģēt pirms domes vēlēšanām, JKP to kampaņā varētu izmanto savā labā. Tajā pašā laikā koku ciršanu priekšvēlēšanu laikā varētu pavērst pret “Jauno Vienotību”, kuras pārstāvja finanšu ministrija Jāņa Reira saimniecībai pakļaujas projekta īstenotājs “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ). Tāpat varētu ciest “KPV LV” reitings, jo tieši šīs partijas ministrs Sandis Ģirģens pārrauga drošības dienestu.
Gan Ģirģens, gan Reirs “de facto” noliedza, ka būtu bijuši informēti par koku zāģēšanas laiku. Savukārt iesaistītās iestādes no vēlēšanām norobežojas.
“Mēs esam saskaņojuši jebkurus darbus ar lietotāju [VDD], ņemot vērā, ka ir saņemtas visas nepieciešamās atļaujas, lai projektu pabeigtu laikā. Tika ņemts vērā arī tas, ka ir beigusies putnu ligzdošanas sezona,” saka VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Viņš projekta slepenības dēļ nav tiesīgs atklāt, kad saņemti pēdējie saskaņojumu, lai sāktu būvlaukuma sagatavošanu, bet atzīmē, ka “šī vasara bija visu nepieciešamo saskaņojumu periods”.
Jāatzīmē gan, ka diez vai putnu ligzdošanas sezona bija galvenais iemesls, kādēļ darbus nesāka ātrāk, jo Rīgā ligzdošanas sezona noslēdzās divus mēnešus agrāk - jūnija beigās.
Arī Drošības dienestā nemin precīzākus datumus, kad saņemti pēdējie saskaņojumi darbu sākšanai. Bet apgalvo, ka pieņēmums par vilcināšanos vēlēšanu dēļ ir nepamatots.
VDD priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus skaidro, ka koku zāģēšanas laiku noteica arī piesaistīto uzņēmumu iespējas: “Būvniecības procesā ir iesaistīti vairāki komersanti. Mums nav nekādu juridisku tiesību kavēt šo lēmumu. Ar argumentiem, ka ir jānogaida labāks laiks koku zāģēšanas sākumam, mēs radām dīkstāvi, kas maksā valstij papildu naudu. Mēs darbojamies pēc iepriekš nostādīta grafika.”
VDD priekšnieka vietnieks uzskata, ka koku zāģēšanas sākums bija “pilnīgi adekvāts periods” un “nav nekādas politikas šajā lēmumā”.
Lēmumu par ēkas celšanu bijušā velotreka vietā 2017.gadā slepenībā pieņēma Māra Kučinska (ZZS) valdība, un tikai šā gada sākumā, vairākus mēnešus pēc ciršanas atļaujas saņemšanas, sabiedrībai paziņoja, kam ēka paredzēta. Tobrīd jau daudzi rīdzinieki aktīvi cīnījās par koku saglabāšanu. Šogad pavasarī tieši Kučinska vadītā Saeimas Nacionālās drošības komisija, izskatot iedzīvotāju iebildumus, ieteica projektu tomēr turpināt, un vairums deputātu to atbalstīja.
Uz jautājumu, vai zināja, kad paredzēta koku zāģēšana, Kučinskis tieši neatbild, bet atgādina, ka Saeimas komisija savu darbu pabeidza pavasarī un “ar to mūsu funkcijas beidzās”.
Slepenības dēļ aizvien nav zināms, kā ēka izskatīsies. Netiek arī atklāts, kas to cels. Pašlaik tikai dažām būvfirmām ir nepieciešamās atļaujas šādu slepenu objektu celšanai, jo daudzi nozares smagsvari pēdējos gados zaudējuši attiecīgos drošības sertifikātus. Pilns saraksts ar ierindā palikušajiem nav zināms, taču atļaujas netika atņemtas, piemēram, “Re&Re” un “UPB”, no kuriem pēdējais, visticamāk, izraudzīts par VDD ēkas būvnieku, liecina neoficiāla informācija.
“de facto” arī noskaidrojis, ka piesaistītais būvnieks par darbiem sākotnēji prasījis lielāku samaksu, nekā bijis valdības piešķirtais finansējums. VDD skaidro, ka būvniekiem bijis grūti veikt aprēķinus objekta specifikas dēļ. Tomēr beigās summa nav mainījusies. Kāda tā ir, atklāts netiek.
“Tas bija garš, sarežģīts sarunu process, un faktiski līguma slēgšana aizņēma visu šo vasaru,” saka Cinkus.
VDD sola, ka būvnieks un jaunās ēkas vizualizācija publiski tiks atklāta reizē ar būvtāfeles uzstādīšanu jaunās ēkas būvlaukumā.