Protestējot pret plānotajām kadastra vērtību izmaiņām, Rīgā izkārti vairāk nekā 100 balto karogu

Lai pievērstu lēmumu pieņēmēju uzmanību plānoto kadastra vērtību izmaiņu negatīvajām sekām uz Latvijas nekustamā īpašuma vidi, 7.augustā NĪAA sāka Balto karogu akciju. Tajā ikviens nekustamo īpašumu attīstītājs, investors un īpašnieks aicināts pie ēkas izkārt baltu karogu, simbolizējot kapitulāciju paredzēto izmaiņu priekšā.

NĪAA norādīja, ka Valsts zemes dienesta izstrādātā īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodika un izrietošās kadastrālās vērtības 2022.gadam ir nekoordinētas politikas piemērs, jo vienlaikus netiek izskatīts jautājums par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmēm.

Ja kadastra vērtību izmaiņas tiks pieņemtas pēc šī brīža plāna, vienlaikus nemainot nodokļu slogu, Latvijas nekustamo īpašumu tirgus konkurētspēja tiks sagrauta, ietekmējot ikvienu valsts iedzīvotāju.

"Iesaistāmies Balto karogu akcijā, lai pievērstu lēmumu pieņēmēju uzmanību tam, kā plānoto kadastrālo vērtību izmaiņas var negatīvi ietekmēt Latvijas nekustamo īpašumu tirgus attīstību un konkurētspēju. Pašreiz plānotās izmaiņas var radīt nesamērīgu NĪN maksājumu pieaugumu, pat trīs vai vairāk reizes, kas būs ārkārtīgi liels slogs nekustamo īpašumu juridiskajiem īpašniekiem. Līdz ar to var palielināties jauno mājokļu cenas un samazināties to pieejamība, palēnināties dzīvojamo ēku fonda atjaunošanās, kā arī negatīvi var tikt ietekmētas ar jauno mājokļu būvniecību saistītās blakus nozares," pauda SIA "Merks" nekustamā īpašuma attīstības direktors Mikus Freimanis.

Savukārt "Hanner Group" valdes loceklis Mindaugs Valucks uzsvēra, ka nozare ir vienota savā nostājā - neizsvērts un sasteigts lēmums var radīt nekustamā īpašuma tirgus stagnāciju un uz ilgāku laiku mazināt Rīgas un Latvijas nozīmi globālajā biznesa attīstības kartē.

"Baltie karogi pie biroju ēkām Jaunajā Teikā simbolizē ne tikai neapmierinātību - tas ir arī aicinājums uz kopdarbību un resursu mobilizāciju turpmākai nozares attīstībai.

Uzskatu, ka tikai mērķtiecīga valsts un privātā sektora sadarbība, dialogs un apdomāti lēmumi veicinās nozares konkurētspēju un izaugsmi, kas rezultātā sniegs būtisku pienesumu Latvijas ekonomikai," skaidroja Valucks.

NĪAA biedri uzsvēra arī Latvijas jau šobrīd zemās konkurētspējas potenciālo pasliktināšanos, ja salīdzinaRīgas nekustamā īpašuma investīciju vidi ar kaimiņvalstu galvaspilsētām.

"Jau pašlaik Rīga ievērojami atpaliek no Viļņas un Tallinas jaunu dzīvokļu un biroju ēku būvniecībā, kas samazina arī investīciju ieplūdi valstī un jaunu darba vietu radīšanu. Latvijā nekustamā īpašuma nodoklis ir ievērojami augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Paaugstinot to vēl vairāk, ārvalstu investori saviem projektiem aizvien biežāk izvēlēsies Viļņu un Tallinu. Šādas nodokļu izmaiņas ir pilnīgi nesamērīgs un nesaprotams slogs, kam nav analogu mūsu kaimiņvalstīs, ar kurām konkurējam par investīciju piesaisti. Piemēram, Igaunijā NĪN objekts ir tikai zeme un no nodokļa ir atbrīvotas ēkas un būves - nav saprotams, kāpēc Latvijā nav identiska situācija, jo tā ir acīmredzama un jau ilgstoša Latvijas nepievilcība jebkuru investoru acīs," norādīja NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Tāpat "SG Capital Partners" valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs pauda, ka jau šobrīd Latvijā tiek maksāti augstākie nekustamā īpašuma nodokļi Baltijā, un iecere tos palielināt vēl divas vai trīs reizes ir absurda, jo izmaksas un zaudējumi pieaugs visiem. 

"Viļņa un Tallina savā attīstība mums jau ir aizsteigušās tālu priekšā, tāpēc mums drīzāk ir jādomā kā attīstīties, kā konkurēt, kā piesaistīt investīcijas un radīt jaunas darba vietas, nevis ieturēt vēl lielākus nodokļus un savu atpalicību tikai palielināt.

Politikas līmenī ir jāpanāk izpratne ko mēs vēlamies ilgtermiņā sasniegt, nevis jāpasniedz "dāvanas" mūsu konkurentiem. Vai mēs vēlamies stimulēt jaunu ēku būvniecību, uzlabot energoefektivitāti un veselīgu vidi, saglabāt un atjaunot vēsturiskās ēkas, piesaistīt investīcijas un radīt darba vietas? Ja jā, tad mums ir jāsāk ar skaidriem mērķiem un NĪN politikai ir jāstimulē šo mērķu sasniegšana, vienlaicīgi nodrošinot konkurētspēju Baltijas mērogā," uzsvēra Švarcs.

NĪAA skaidroja, ka esošā situācija jau ir radījusi kaitējumu līdzšinējo ieguldījumu atdeves plānošanā un mazinājusi interesi ieguldīt Rīgas attīstībā turpmākajos periodos, jo signalizē par neprognozējamu politiku Latvijas valsts līmenī. 

"Lai ilgtermiņā veidotu investoriem pievilcīgu vidi, jāņem vērā, ka ārkārtīgi svarīga ir gan prognozējama nodokļu politikas veidošana valstī, gan arī paredzamas un pretimnākošas investīciju vides uzturēšana. Bez šiem faktoriem ieguldījumi, visticamāk, tiks novirzīti uz citām valstīm vai reģioniem. Finanšu plānošanā izšķiroši ir savlaicīgi zināt par gaidāmajām nodokļu politikas izmaiņām. Tas uzņēmējiem ļauj gan pielāgot investīciju projektus, gan arī veiksmīgi plānot finanšu plūsmu īstermiņā un ilgtermiņā. Lai ne tikai noturētu, bet arī piesaistītu papildu investorus Latvijai, ir ļoti svarīgi, lai politisko lēmumu pieņēmēji šo jautājumu ļoti nopietni izskatītu arī no investoru skatupunkta," skaidroja SIA "Linstow Center Management" valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds.

Ar Balto karogu akcijas palīdzību nozares pārstāvji aicina kadastrālās vērtības izmaiņas ieviest tikai kopīgi ar izmaiņām NĪN politikā un ne agrāk par 2023.gadu, kā arī vienlaikus sekmēt labvēlīgāku politiku ieguldījumu piesaistē.

Jau vēstīts, ka Tieslietu ministrija 29.jūlijā nosūtīja Finanšu ministrijai, kā arī citām saskaņošanā iesaistītajām institūcijām precizētos priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa reformai. Tieslietu ministrija aicina ieviest neapliekamo minimumu 100 000 eiro apmērā uz katru deklarēto personu, kā arī samazināt nodokli dzīvojamās apbūves zemei piecas reizes - no 1,5% līdz 0,3%.

Pēc Tieslietu ministrijas aprēķiniem, īstenojot šīs izmaiņas, pašvaldību kopējie ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa 2022.gadā būtu vismaz 232 miljoni eiro, kamēr 2018.gadā pašvaldības faktiski iekasēja 207 miljonus eiro.

Jūlija vidū Valsts zemes dienests sabiedriskajai apspriešanai nodeva 2022.gadam projektētās kadastrālās vērtības, kas saskaņā ar valdības dotu uzdevumu pārrēķinātas atbilstoši nekustamo īpašumu vērtībai tirgū. Lai šīs kadastrālās vērtības 2022.gadā stātos spēkā, tās ir jāapstiprina Ministru kabinetā. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) iepriekš paudis nostāju, ka nevirzīs šo projektu apstiprināšanai valdībā kamēr nav garantiju, ka tiek ieviests neapliekamais minimums primārajam mājoklim un mazinātas nodokļu likmes komersantiem.

Līdz šim paredzēts, ka jaunajām kadastrālajām vērtībām jāstājas spēkā 2022.gadā. Tagad Saeimas vairākums sācis darbu pie to atlikšanas uz vēlāku laiku, lai rastu risinājumu NĪN pieaugumam, kas sekotu pēc šo vērtību stāšanās spēkā.

NĪAA apvieno nozīmīgākos nozares dalībniekus, lai panāktu ilgtspējīgu nekustamo īpašumu nozares izaugsmi, vienoti to pārstāvētu valsts un pašvaldību līmenī, kā arī aktualizētu nekustamo īpašumu attīstītāju lomu Latvijas ekonomikā.