Problemātisko pusaudžu rehabilitācijas sistēma Latvijā ir sadrumstalota. Turklāt, sniedzot sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, iesaistītajām institūcijām būtu vairāk jāfokusējas nevis uz pašu pusaudzi, bet uz vidi, kurā izpaužas viņa problemātiskā uzvedība.
Šis ir viens no svarīgākajiem secinājumiem, kas izskanēja raidījuma “Komforta zona” diskusijā par sociālās rehabilitācijas iespējām pusaudžiem ar problemātisku uzvedību.
Augusta beigās medijos plaši izskanējis stāsts par bērnu tiesību pārkāpumiem Kalna svētību kopienā Bruknas muižā, kur no 10 līdz 12 stundām dienā lauku darbos nodarbināti pusaudži bez iespējas saņemt medicīnisko palīdzību un pārkāpumu gadījumā tiekot sodīti ar pārtikas devu ierobežošanu. Kalna svētību kopienā uzņem cilvēkus, kas cieš no dažādām atkarībām. Līdz skandālam augusta beigās kopienā uzņēma arī problemātiskos pusaudžus.
Raidījumā piedalījās centra "Dardedze" valdes locekle Laila Balode, pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs un Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš.
Pilnu sarunas ierakstu iespējams noskatīties šeit:
Audio:
Kas ir problemātiskie pusaudži?
Sarunas sākumā dalībniekiem jautāts, kas saprotams ar vārdu savienojumu “problemātiskie pusaudži”. Nils Sakss Konstantinovs skaidroja, ka tie ir klaiņojoši pusaudži, kas lieto vielas, neiet uz skolu, viņiem ir uzvedības traucējumi. Vienlaikus Konstantinovs uzskata, ka atkarības nav primārā šo pusaudžu problēma.