Vai dimanti var sadegt? (1)

Dimanti, tāpat kā ogles, sastāv no oglekļa, tomēr, lai aizdedzinātu dimantu, jāpapūlas vairāk. Tomēr arī dimants degs un sadegs, kā parādīts daudzās demonstrācijās vietnē «YouTube». Galvenais ir panākt pareizos apstākļus, lai cietais dimants varētu reaģēt ar skābekli, kas vajadzīgs ugunij. 

«Ir nepieciešams cietā agregātstāvoklī esošo oglekli pārvērst gāzveida formā, lai tas varētu reaģēt ar skābekli un aizdegties,» teica ķīmiķis Riks Seišlībens. 

Lai to izdarītu, ir nepieciešama ļoti augsta temperatūra. Vidējas istabas temperatūras gaisā dimanti var aizdegties, kad temperatūra ir sasniegusi aptuveni 900 grādu pēc Celsija. Salīdzinājumā ogles aizdegas 667 grādu temperatūrā pēc Celsija, bet koks aptuveni 300 grādu temperatūrā pēc Celsija.  

NOSKATIES, KĀ DEG DIMANTS:

Kad sakarsis, dimants iegūs sarkanīgu spīdumu, bet vēlāk - baltu. Karstums ļauj veidoties reakcijai starp dimanta virsmu un gaisu, pārvēršot oglekli bez smaržas un krāsas esošajā oglekļa monoksīdā.  

«Ogleklis kopā ar skābekli, radot oglekļa monoksīdu, rada arī siltumu; oglekļa monoksīds, reaģējot ar skābekli, rada vēl lielāku siltumu; pieaugošais siltums liek atbrīvoties oglekļa monoksīdam, tāpēc rodas vieta vēl lielākam skābekļa daudzumam,» izdevumam «Live Science» stāstīja Seišlībens. 

Liesmu vietā būs tikai ugunīgs spīdums, jo, lai uz dimanta virsmas rastos liesma, būtu nepieciešama 100% skābekļa vide, nevis 22%, kā tas ir parastā telpā.                  

«Tīra skābekļa vidē deg gandrīz viss,» piebilda Seišlībens. 

Tomēr pat bez tīra skābekļa liesma var sabojāt dimantu. Ja dimants gadīsies ugunsgrēkā, piemēram, tad tas, protams, nesadegs, tomēr kļūs blāvs un necaurspīdīgs. Atgūt tā dzidrumu varēs, tikai noslīpējot bojāto virskārtu. 

Kad ogleklis sadeg skābeklī, reakcija rada oglekļa dioksīdu un ūdeni. Tīra oglekļa dimants teorētiski var pilnībā sadegt, ja tiek dedzināts pietiekami ilgu laiku.