Vai tiešām Teikai "nozagta" pēdējā zaļā oāze? (44)

Teritorija, kuru aktīvisti grib saukt par parku, lai arī parks tur nav bijis un tā ir nepilnu hektāru liela, kļuva par karstu diskusiju avotu daļā sabiedrības. Neskatoties uz ažiotāžu, blakus Jaunajai Teikai, gar sliedēm, ir nesakārtots zemesgabals, kas gan citus īsti neinteresē.

Uz jautājumiem par teritorijas izvēli, piemērotību u.c. intervijā portālam TVNET atbild VDD priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus.

Kā un tieši kāpēc tika izvēlēta bijusī sporta biedrības “Marss” velotreka teritorija?

Pats sākums ir senāks nekā 2017.gads. Faktiski nepieciešamība pēc jaunas ēkas tika definēta jau divtūkstošo gadu sākumā. Šobrīd ir problēma, ka atrodamies ēkā, kas nav piemērota Valsts drošības dienesta darbam.

Proti, pašreizējās ēkas tika būvētas padomju armijas kazarmu vajadzībām. Šeit ir zināmas problēmas ar to funkciju veikšanu, kas ir mūsu kompetencē.. Esošo telpu pielāgošanas izmaksas ir milzīgas, un redzams, ka nākotnē šīs izmaksas tikai pieaugs.

Toreiz tika definēta nepieciešamība, kuru valdība arī atbalstīja, taču iestājās globālā finanšu krīze un projekts tā arī netika realizēts. Vēlreiz pie šā jautājuma atgriezās 2017.gadā, kad valdība teica – ir iespēja finansiāli šo projektu turpināt un sākās potenciālā zemesgabala vai jau esošas ēkas meklējumi.

Iekšlietu ministrijas kā resora rīcībā piemērota piedāvājuma nebija. Mēs vērsāmies Valsts nekustamajos īpašumos un Rīgas domē. Valsts nekustamo īpašumu portfelī ir virkne zemesgabalu un ēku, bet faktiski mūsu prasībām atbilstošs bija tikai viens piedāvājums.

Prasības bija pavisam vienkāršas – ja tā ir ēka, tad lai tai ir attiecīga kvadratūra, kas mums nepieciešama, ja tā ir zeme, tad lai tā ir ar attiecīgu kvadratūru, lai šādu ēku uzbūvētu. Tāpat vērā bija jāņem tas, ka tam [zemesgabalam, kas derētu jaunajai VDD ēkai] jāatrodas Daugavas labajā krastā. Labais krasts izvēlēts, ņemot vērā gan satiksmi, gan to, ka Daugavas labajā krastā atrodas liela daļa valsts institūciju un masu pulcēšanās vietu un mēs esam dienests, kuram jābūt spējīgam reaģēt.

Viens no kritērijiem bija arī tas, lai tuvumā neatrodas citi operatīvie dienesti. Šāda prakse ir arī citās valstīs – lai nebūtu tā, ka, nobloķējot satiksmi vienā vietā, tiktu paralizēts vairāku dienestu darbs. Vai, uzstādot, piemēram, radio frekvenču slāpētāju vienā vietā, netiktu paralizēts vairāku dienestu darbs.

Tāpat mazākas nozīmes kritēriji – vismaz divi piebraucamie ceļi.

Kā jau minēju, kritērijiem atbilda tikai viens piedāvājums. Šis piedāvājums mūs apmierināja, līdz ar to mēs teicām – jā. Šajā vietā savulaik jau bija ideja celt Tieslietu ministrijas resoram jaunu ēku, bijušas publiskās apspriešanas, iebildumu, protestu, citu viedokļu tajā laikā nebija.

Šī teritorija gadiem ilgi nav bijusi publiski pieejama, tur nekad nav bijis parks, neskatoties uz to, ka aktīvisti to gribētu tā dēvēt. Arī Rīgas pilsētas attīstības plāni paredzēja, ka šī ir apbūvei paredzēta teritorija. Tā mēs nonācām līdz šim projektam.

Publiskajā telpā eksistē doma – šī nav labākā vieta specdienesta ēkai, specdienestam jāatrodas kaut kur prom no acīm. Vēlos teikt, ka mēs uz šo vietu skatāmies no informācijas aizsardzības, drošības viedokļa.

Informācijas drošību nodrošina ēkas inženiertehniskais risinājums. Mums ir svarīgi, ka tai informācijai, kas tiek apstrādāta iekšā ēkā elektroniskā, dokumentu formā, nevar piekļūt no ārpuses.

Tādu praksi - specdienests atrodas pilsētā, pilsētas centrā, jūs redzēsiet visā pasaulē, piemēram, Igaunijā, kas mums tiek piesaukta par piemēru, Vācijā, Lielbritānijā, ASV, tā ir pilnīgi normāla prakse.

Arī pašreizējā ēka atrodas pilsētas centrā, starp citām mājām. Arī pārējie partneru dienesti ar atsevišķiem izņēmumiem atrodas pilsētas centrā.

Tad arguments, ka dienestam jāatrodas ārpus Rīgas, piemēram, Spilves pļavās, neder?

Protams, dienesta ēku mēs varam izveidot arī pavisam tālu, kaut kur mežā, bet tad arī kapacitāte reaģēšanai ļoti strauji samazinās. Tāpat ir arī cita lieta – mūsdienās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ir nepieciešams aizsargāt no ārējas ietekmes.

Tās tehnoloģijas, kādas ir mūsdienās, ar kurām tiek veikts GSM tīkla skenējums, tiek skatīts, kādi telefoni tur atrodas, vai tiek veikts radiofrekvenču skenējums, to daudz vienkāršāk ir izdarīt vietā, kur ēka atrodas viena pati. Taču, ja ēka atrodas vietā pie lieliem krustojumiem, citu ēku ielokā, kur visu laiku brauc garām cilvēki ar saviem telefoniem, skenējot šo gsm tīklu, rezultāti nav tik viegli iegūstami, jo notiek nepārtraukta mainība. Līdz ar to, lai pasargātu specdienesta izmantotos mobilos tālruņus un citas tehnoloģijas no identifikācijas, nav gluži tādas prakses, ka specdienestu ēka atrastos ārpus pilsētas.

Ik pa laikam izskan viedoklis, ka ēku, kas atrodas pilsētas centrā, var viegli novērot no blakus ēkām, “paskatīties”, ko darbinieki dara. Kas cilvēkiem liegs palūkoties, ar ko nodarbojas VDD?

Neviens. Visticamāk, cilvēki arī skatīsies. Vienlaikus, skatoties, kā notiek ēkas būvniecība, cilvēkiem nebūs iespējas saprast, kāda veidā tiks aizsargāta informācija. Ēka pati par sevi jau vēlāk tik un tā būs redzama no visām pusēm.

Tas, ko cilvēki redzēs, – tiek uzcelta ēka. Tie pasākumi, kas ir informācijas aizsardzībai, notiek telpās, to cilvēki redzēt nevarēs.

Cik pašlaik ir ieguldīts jaunās VDD ēkas projektā?

Precīzu skaitli pateikt nevaru, jo šī informācija ir aizsargājama. Bet publiski ir jau teikts, ka tie ir vairāki miljoni eiro, kas jau ir ieguldīti. Jāsaprot, ka ir bijusi inženierģeoloģiskā izpēte, faktiski viss projekts sagatavots lielākajā detalizācijas stadijā. Projekts atbilst tirgus izmaksām attiecībā pret būvniecības apjomu esošajā situācijā.

Kādas ir kopējās izmaksas?

Tāda informācija ir aizsargājama.

Aktīvisti visai bieži uzsver, ka viņu viedoklis netika ņemts vērā, nebija nekādas apspriešanas. Vai tas atbilst patiesībai?

Šis ir vēl viens mīts, kas tiek uzturēts virtuālajā telpā, kur atsevišķi aktīvisti, negribētu teikt visi, kultivē to, ka politiskā elite nav ieklausījusies iedzīvotājos.

Te gan jāsaka, ka, manuprāt, aktīvistu veiktais ir īsta demokrātijas paraugstunda. Aktīvisti tika uzklausīti gan Valsts drošības dienestā, gan Valsts nekustamajos īpašumos, gan pie Ministru prezidenta birojā, gan Saeimā, turklāt vairākās komisijās, tostarp Nacionālās drošības komisijā, kur viena no sēdēm bija atklāta.

Kuras valsts parlamentā, augstākajā likumdošanas institūcijā, vēl tiek lemts par jautājumu, kas ir pašvaldības līmenī, – proti, par vairākiem desmitiem nocērtamu koku?

Manuprāt, pārmest to, ka aktīvisti netika uzklausīti, īsti nevar. Diskusijai ir zināmas konsekvences, proti, šīs diskusijas laikā tika aktualizēts jautājums, ka jāveido alternatīvs piedāvājums, kas tika jau izteikts no Burova kunga puses. Ja pareizi saprotu, tad pagaidu administrācija Rīgas pilsētā atvēlēja tam līdzekļus tuvākajiem gadiem.

Partijas, kuras kandidēja Rīgas domes vēlēšanās, iekļāva zaļā dzīvesveida, publiski pieejamas ārtelpas jautājumus savās programmās. Tās ir tās konsekvences, kas radušās tieši šīs diskusijas rezultātā.

Jā, tika pieņemts lēmums, kas nav labvēlīgs aktīvistiem, to neviens nenoliedz, bet ir jāsaprot, ka valdībai, politiķiem nereti nākas pieņemt nepopulārus lēmumus.

Šis bija tāds lēmums, ņemot vērā, ka bija priekšvēlēšanu laiks.

Manuprāt, politiskā izvēle bija absolūti loģiska, jo mēs nevaram runāt par to, ka Rīga nav zaļa pilsēta, mēs nevaram runāt par to, ka Teikai nozagta pēdējā zaļā oāze.

Mēs paši esam bijuši, skatījušies, pieejamas fotogrāfijas, kurās redzams, kā Teika izskatās no augšas. Mēs nevaram runāt par to, ka nav vairāk alternatīvu. Te jārunā par to, ka, veicot zemesgabala attīrīšanu no kokiem, gandrīz 19 tūkstoši eiro tiks novirzīti Rīgas domes budžetā kā mērķdotācija tieši apzaļumošanai. Tas, kur tieši virzīt 19 tūkstošus, jau ir jaunās domes jautājums.

Visticamāk, šie līdzekļi būtu jāapgūst tuvējā teritorijā, stādot jaunus kokus vai paplašinot zālājus, krūmu stādījumus.

Teikā joprojām ir valstij un pašvaldībai piederošas teritorijas, kur var izveidot bērnu rotaļu laukumus, augļu dārzu un vēl parku suņiem. Tādas teritorijas ir. Mēs arī sarunā ar aktīvistiem šā gada sākumā norādījām uz, mūsuprāt, teritoriju ar zelta potenciālu – Biķernieku mežu.

Biķernieku mežs šobrīd ir aizlaists, vien var redzēt, ka ir daži cilvēki, kas tur uz savu roku ir mēģinājuši taisīt šķēršļu joslas, vietas, kur var nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Tā ir tā zelta kārts - attīstot infrastruktūru, izveidojot veloceliņus, gājēju celiņus, apgaismojumu, piedāvājot kādu inventāra nomu, būtu iespēja piesaistīt ne tikai Teikas iedzīvotājus, bet arī apkārtējos rajonus. Ir kompensējošais mehānisms, pašvaldībai vienkārši ir mērķtiecīgi jāstrādā, lai to attīstītu.

Izskanējis pārmetums, ka koki teritorijā tika zāģēti uzreiz pēc vēlēšanām. Kā tas vērtējams?

Šis ir viens no mītiem, ka koku zāģēšanas sākuma datums bija pieskaņots vēlēšanu periodam.

Mani nepārsteidz šāda mīta esamība, jo iepriekš publiskajā telpā bija lasāms, ka koki tiks zāģēti pandēmijas aizsegā, tādā veidā liedzot aktīvistiem protestēt, jo bija pulcēšanās ierobežojumi.

Vēl eksistēja mīts, kuram arī publiski esam devuši atbildi, – koki tikšot zāģēti, nesagaidot Saeimas balsojumu.

Šis ir kārtējais mīts, kuram nav seguma. Koku zāģēšana nav nekāda zibakcija. Pati koku zāģēšana aizņēma nepilnas četras dienas, turpinās šķeldošana, kurai sekos atcelmošana. Tas ir divu nedēļu periods.

Šajā procesā iesaistīta virkne institūciju. Sākot ar Valsts nekustamajiem īpašumiem, arhitektu biroju, komersantu, kam ir jāsaplāno konkrētā laikā cilvēki, tehnika. Protams, arī Valsts drošības dienests ir iesaistīts. Tajā pašā laikā cits komersants gaida, kad tiks pabeigti pašreizējie darbi, lai varētu veikt savējos. Šīs visas intereses ir jāliek kopā, jāvērtē, kad ko katrs var paveikt un jāvirza; mums tīri juridiski nav iespējas šo darbu mākslīgi novilcināt, mākslīgi paātrināt.

Joprojām spēkā ir 2017.gada valdības rīkojums, kas uzliek konkrētus darbus, konkrētā termiņā. Mēs par to juridiski atbildam, jo esam iesaistīti projekta realizācijā, esam atbildīgi par to, lai nerastos dīkstāve, kas valstij izmaksātu papildu naudu. Līdz ar to sasaistīt koku zāģēšanu ar Rīgas domes vēlēšanām nevar.

Bija skaidrs, ka protesta akcija būs, to aktīvisti iepriekš bija publiski pauduši. Turklāt bija izskanējusi iespēja, ka pie kokiem aktīvisti varētu arī pieķēdēties, tādēļ tika pieaicināta arī Valsts policija un pašvaldības policija, lai nodrošinātu kārtību.

Ar situāciju ir tikts galā, nekādas fiziskas konfrontācijas nebija, neviens netika aizturēts. Bija neliela sabiedriskās kārtības traucēšana, bija viens ceļu satiksmes negadījums, mēģinājumi kavēt satiksmi, ar ko policisti arī veiksmīgi tika galā. Protesta akcijas laikā bija vērojams demokrātijas paraugstundas piemērs.

Par zāģēšanas fakta slepenību. Publiski izskanējis, ka atsevišķiem medijiem tika aizrādīts, ka aiz nožogojuma filmēt nevar. Kāpēc tāda slepenība?

Te jāatzīst, ka notika neliela komunikācijas kļūda, kas jāuzņemas iesaistītajām institūcijām. Nekāda juridiska lieguma filmēt, fotografēt pašu zāģēšanas procesu nav. Liegums attiecas tikai uz personām, kuras pārstāv mūsu dienestu. Normatīvais regulējums nosaka, ka šo personu indentitātes ir aizsargājamas. Tas liegums bija nefotografēt, nefilmēt Valsts drošības dienesta amatpersonas, kas tajā laikā atradās teritorijā.

Vienlaikus, kamēr nav piešķirts īpašs statuss teritorijai, kamēr nav izvietotas informatīvas plāksnes par to, ka fotografēt, filmēt iespējams tikai ar attiecīgās institūcijas saskaņojumu, tikmēr arī tajā pašā pirmdienā bija iespējams fotografēt un filmēt, un šis pārpratums ātri tika novērsts. Skaidrs, ka pašā zāģēšanas procesā nekāda valsts noslēpuma nav.

Savulaik publiski izskanējusi informācija par to, ka Jaunās Teikas attīstītājs “Hanner” nav ievērojis detālplānojuma nosacījumu - 20% no teritorijas atvēlēt publiski pieejamai atpūtas funkcijai. Tāpat izskanējusi varbūtība, ka attīstītājs būtu ieinteresēts iegūt šo teritoriju un varētu arī izmantot aktīvistus mērķa īstenošanai.

Vai Drošības dienests var piekrist apgalvojumam, ka attīstītājs varētu būt ieinteresēts tajā, ka aktīvisti aizstāv teritoriju, kurā pēc tam varētu ierīkot parku?

Mēs atsevišķi jautājumu pētījuši neesam, bet ir publiski pieejama informācija, kuru nevar neredzēt. Šī publiskā informācija liecina, ka Jaunā Teika tika uzbūvēta vietā, kura bija zaļa, pilna ar kokiem, kur bija sporta vēsturē nozīmīgs objekts, proti, motobola un regbija stadions. Laikā, kad tika apbūvēta šī teritorija, nekādas akcijas nebija. Publiski arī redzams, ka Jaunās Teikas attīstītājs solīja lielākus, labākus rotaļu laukumus, nekā tas eksistē reālajā dzīvē, ar ko arī publiski ir neapmierināti Jaunās Teikas iedzīvotāji.

Otrs fakts, ko nevar neredzēt, ir tas, ka Jaunās Teikas attīstītājs tirgoja nekustamo īpašumu, sludinājumā rakstot, ka no nekustamā īpašuma ir skats uz parku, kas, manuprāt, paaugstina īpašuma vērtību. Vienlaikus šī zeme jau ilgstoši pieder valstij, Valsts nekustamajiem īpašumiem, nekad nav bijis plāns uz šīs zemes attīstīt parku, un tā varētu būt negodīga komercprakse no Jaunās Teikas attīstītāja puses.

Jaunās Teikas attīstītājs visdrīzāk vēlētos sev blakus zaļu teritoriju, bet uz cita, nevis sava rēķina, un pastāv ļoti liela iespēja, ka Jaunās Teikas attīstītājs bija ieinteresēts šīs idejas forsētā virzībā.

Vai tad varētu piekrist apgalvojumam, ka attīstītājs varētu būt piesaistījis daļu aktīvistu?

Tādu iespēju es neizslēdzu.

Kad projekts tiks pabeigts, kad ievāksieties “jaunajās mājās”?

Projekta laika grafiks ir slepens. Projekts ir apjomīgs, tas nav pāris gadu darbs.

Vēlos piebilst, ka turēšanās pie šā projekta nav Valsts drošības dienesta kaprīze, Valsts drošības dienesta vadība ir atbildīga par to, lai personāls atrastos telpās, kuras ir piemērotas darbam, lai informācija, ar kuru tiek strādāts, būtu drošībā un nebūtu iespējas nesankcionēti tai piekļūt.

Protams, mēs esam arī ieinteresēti mūsu jaunās infrastruktūras attīstībā, kas to [informācijas aizsardzību] nodrošina.

Kas notiks ar telpām, kurās pašlaik atrodas Valsts drošības dienests?

Šobrīd tas nav zināms. Šīs telpas nonāks vai nu Iekšlietu ministrijas resora rīcībā, vai Valsts nekustamo īpašumu rīcībā.

Kā tapa Jaunā Teika?

To, ka bijušā velotreka teritorija nav vienīgā zaļā vieta Teikā, uzskatāmi pierāda publiski fotouzņēmumi.

Galerija: Kā tapa Jaunā Teika?

Galerija: Nesakārtotā teritorija pie Jaunās Teikas 

Bijušā Bijušā velotreka "Marss" teritorija ir nepilnu hektāru liela. 

Galerija: Bijušā velotreka "Marss" teritorija