Dienas kļūst vēsākas: laiks gatavoties apkures sezonai

Novecojusi vai nepietiekami apkopta apkures sistēma var sagādāt ne mazums galvassāpju: radiatori slikti uzsilst, apkure izmaksā dārgāk nekā plānots, sistēma izdveš kaitinošas skaņas. Līdz ar sistēmas apkopi laikus jāpadomā arī par telpu apsildīšanu līdz apkures sezonas sākumam, atgādina “Kesko Senukai Latvia” pārstāvis Andrejs Kozlovs.

Jāpievērš uzmanība detaļām

Viens no būtiskākajiem siltuma zudumiem ir nepietiekama ēku siltumizolācija – sienas un jumts, kurā svilpo vējš, šķirbaini logi un durvis. Neviena apkures sistēma nedarbojas efektīvi, ja siltais gaiss vienkārši izplūst ārā. Tomēr ne mazāk svarīgi ir atbilstoši uzturēt un, ja nepieciešams, modernizēt pašu apkures sistēmu, uzsver Andrejs Kozlovs.

Ne vienmēr jāmaina visa sistēma, iegādājoties jaunu katlu vai citas iekārtas daļas, reizēm pietiek sistēmu tikai noregulēt.

Ja neesat pārliecināti, vai ierīces ir uzstādītas pareizi, vērsieties pēc palīdzības pie profesionāļa. Tomēr atsevišķas detaļas, ko var nomainīt vai pievienot pašu spēkiem, palīdzēs sistēmai darboties efektīvāk.

Spiediena izplešanās trauks uztur optimālu apkures sistēmas spiedienu. Ja spiediens ir nevienmērīgs, sliktāk darbojas visa iekārta, sistēmā cirkulē dažādi nosēdumi un veidojas pārāk liels skābekļa daudzums. 

Termostata ventilis palīdzēs ietaupīt enerģiju un uzturēt vienmērīgu temperatūru. Automātiskie termostati samazina vai izslēdz siltuma padevi naktī vai pa dienu, kad saimnieku nav mājās. Tādējādi kvalitatīvs termostats var palīdzēt ietaupīt pat ceturto daļu enerģijas. 

Automātiskais atgaisotājs nepieciešams, lai sistēmā neveidotos gaisa sastrēgumi un nebloķētu siltuma plūsmu. Regulāri neatgaisojot sistēmu, zudumā iet pat līdz 80% siltuma. 

Kā un ar ko kurināt?

Tiem, kas savus mājokļus apkurina paši, ir pēdējais laiks veidot kurināmā krājumus. “Daudzi mājokļu īpašnieki, kuru mājas siltuma avots ir krāsnis, kamīns vai cietā kurināmā katls, pēdējā laikā atsakās no žanra klasikas – skaldītās malkas – un dod priekšroku kokskaidu briketēm. Tām ir daudz ilgāks degšanas laiks un siltuma atdeves koeficients, kas palīdz uzturēt vienmērīgu temperatūru,” novērojumos dalās speciālists.

Atsevišķu telpu apsildīšanai labs risinājums ir mazas čuguna krāsniņas, ko var kurināt gan ar briketēm, gan malku un kas sniedz patīkamu siltumu vēl pirms apkures sezonas sākšanās.

Speciālists atzīst, ka arvien vairāk iedzīvotāju mājas aprīko ar granulu apkures katliem. Tas ir lielāks ieguldījums, jo pats katls ir dārgāks, tomēr kokskaidu granulām ir ļoti liela siltuma atdeve. Granulu katlam ir pievienota granulu tvertne, un katls lēnām pārstrādā granulas, vienmērīgi tās dedzinot un tādējādi saglabājot mājā pastāvīgu siltumu. Ilgtermiņā šis ieguldījums atmaksājas uz kurināmā rēķina.

Radiatori dažādām apkures sistēmām

Galvenais siltuma ķermenis, kas nodrošina omulību mājās, ir centrālapkures radiatori, kuri iegūst siltumu no centrālapkures katla vai siltuma centrāles. Radiatori jāpiemeklē pēc pieslēguma tipa (sānu vai apakšējais) un pēc jaudas vai radiatora izmēra.

Andrejs Kozlovs stāsta: “Mūsdienās sortiments ir tiešām plašs: klienti var izvēlēties gan tērauda, gan alumīnija radiatorus ar dažādiem pieslēguma veidiem un citiem tehniskiem parametriem. Ražošanas procesā radiatoriem tiek veikta rūpīga vairāku fāžu kvalitātes kontrole, tāpēc tiem ir garantēta maksimāla efektivitāte neatkarīgi no izvēlētā materiāla. Atsevišķi modeļi ir paredzēti, piemēram, speciāli gravitācijas vai spiediena apkures sistēmām, citi īpaši pielāgoti tam, lai ātri nomainītu čuguna vai tērauda sekciju radiatorus.”