Aptauja: trešdaļa Latvijas iedzīvotāju savas liekās drēbes izmet sadzīves atkritumu konteineros

Vienlaikus 89% iedzīvotāju labprāt nodotu apģērbu pārstrādei, ja būtu šāda iespēja, noskaidrots aptaujā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs (AP) sacīja, ka Eiropas Savienības direktīvas prasība nosaka, ka

dalībvalstīs vēlākais, līdz 2025.gadam jābūt izveidotai tekstilmateriālu dalītās savākšanas sistēmai.

Lai to īstenotu, Latvijā vēl ir daudz darāmā, attīstot vietējo tekstila aprites ciklu - šķirošanu, atkārtotu izmantošanu, pārveidi, pārstrādi.

"Tas nozīmē, ka mums nepieciešama gan tekstilizstrādājumu ražotāju un tirgotāju atbildība, gan šķirošanas infrastruktūra, gan pietiekama iedzīvotāju izpratne par tekstila atkritumu šķirošanas nozīmi kopējā atkritumu apsaimniekošanas ķēdē," skaidroja Plešs.

Savukārt Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Strazds norādīja, ka apģērbu un tekstila izstrādājumu ražošanas nozare Latvijā ir ļoti eksportspējīga un ar lielu attīstības potenciālu, taču Latvijā ienākošā tekstila plūsma pārsniedz oficiālos statistikas datus. Pēc viņa teiktā,

pēdējo desmit gadu laikā lietotu un gatavu apģērbu imports ir palielinājies trīs reizes, bet katrs iedzīvotājs Latvijā gada laikā iegādājas gandrīz 15 kilogramus apģērba.

"Atbildīga ražotāja pienākums ir rūpēties, lai viņa darbība atstātu pēc iespējas mazāku ekoloģisko nospiedumu. Tāpēc mēs atbalstām un veicinām liekā apģērba pārstrādi vai otrreizēju lietošanu un aicinām pievienoties arī citus ražotājus, īstenojot dažādus ražotāju atbildības pasākumus tekstila atkritumu apjoma mazināšanai," teica Strazds.

"Latvijas zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis sacīja, ka pilotprojektā pērnā gada nogalē dažu mēnešu laikā 20 konteineros savāca 108,5 tonnas tekstila atkritumu. No tiem poligonā nodoti apmēram 40%, pārējais apjoms realizēts atkārtotai lietošanai attīstības valstīs, bez atlīdzības nodots pārstrādei, ziedots labdarībai vai vēl gaida tirgus pieprasījumu.

Viņš uzsvēra, ka

iespējas dot liekajam apģērbam otru dzīvi ir daudz plašākas nekā vienkārši izmest to atkritumos.

"Vēlamies atgādināt ikvienam - pirms iegādājaties jaunu apģērbu, pārskatiet savus skapjus! Varbūt jauns apģērbs nemaz nav vajadzīgs, bet kaut kas no labi aizmirstā var dzīvot otru dzīvi," aicināja Zakulis. Viņš arī atgādināja, ka

no septembra tekstila šķirošanas vietu skaits paplašināts jau līdz 60 vietām,

kurās iedzīvotāji var nodot nevajadzīgos apģērbus un apavus.

Ceturtdien atklājot kampaņu "Nav ko vilkt?", tās dalībnieki parakstījuši arī labas gribas memorandu, apņemoties veicināt aprites ekonomikas principu nostiprināšanos sabiedrībā, organizēt aktivitātes, kas motivē šķirot tekstilizstrādājumus vai nodot tos pārstrādei, atbalstīt un sniegt priekšlikumus tekstila atkritumu apsaimniekošanas problemātikas risinājumu izstrādei.

Tāpat dalībnieki apņēmās vairot sabiedrības izpratni par tekstila atkritumu šķirošanas un pārstrādes nepieciešamību, sniegt informatīvu un praktisku atbalstu tekstila šķirošanas, atkārtotas lietošanas un pārstrādes popularizēšanai sabiedrībā, kā arī ieviest ilgtspējīgu tekstila apsaimniekošanas sistēmu vēl pirms Eiropas Savienības direktīvā noteiktā termiņa.

Aktualizējot nepieciešamību pēc ilgtspējīgas tekstila atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas, sadarbības memorandu parakstījusi VARAM, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Valsts vides dienests, biedrība "Zaļā brīvība", Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija, Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija, biedrība "Latvijas Sarkanais Krusts", lielveikalu tīkls "Rimi Latvia", lietotu apģērbu veikalu tīkls "R.D.A." un citi partneri. Memorandam joprojām aicinātas pievienoties arī citas organizācijas un uzņēmumi, lai veicinātu vērtīgas pārmaiņas.