/nginx/o/2020/09/11/13338111t1h11e6.jpg)
Pēdējos gados arvien aktuālāks kļūst temats par mediju pratību, bet ar veselības pratību mums Latvijā neiet labāk. Cilvēkiem šķiet pašsaprotami, ka izglītību un zināšanas neviens galvā neielies – pašiem vien jāmācās –, bet veselības jomā gaidām, ka atnāks ārsts un padarīs mūs veselus.
Krītam vairākos grāvjos: nedarām neko un ejam pie ārsta vien tad, kad slimības dziļi ielaistas; nodarbojamies ar pašārstēšanos, paļaujoties uz plašo informāciju internetā un kaimiņu ieteikumiem, vai aizraujamies ar "helsismu". Iedzīvotāju zemā veselības pratība atspoguļojas neiepriecinošajos datos par sabiedrības veselību Latvijā – tikai 44% pieaugušo uzskata savu veselību par labu vai ļoti labu; saskaņā ar Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētājas Daigas Behmanes aplēsēm slimības lapās Latvija tērē 200 miljonus eiro gadā, un katru gadu šis skaitlis pieaug. Arī veselīgās dzīvildzes rādītāji ir pastāvīgi zemi.
Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa uzsver: “Medicīna sastāda tikai 10 – 15% no visa fona, kas ietekmē cilvēka veselību. Pārējais atkarīgs no samērīgas attieksmes, piekopjot veselīga dzīvesveida paradumus un neieslīdot atkarībās vai galējībās. Ir kritiski svarīgi Latvijas sabiedrībā veicināt izpratni par veselības pratības nozīmīgumu un apziņu par to, ka katra cilvēka veselība, pirmām kārtām, ir paša rokās”. “Ne laulātais draugs, kas zvērējis būt kopā, līdz nāve šķirs, ne valsts, ne priekšnieks, ne kaimiņiene aiz sētas un pat ne ārsts nav atbildīgs par cilvēka veselību, bet viņš pats. Izņemot bērnus, kuru turpmākās dzīves kvalitāte būtiski ir atkarīga no viņa vecāku veselības pratības,” sarunu festivāla “Lampa” diskusijā “Ko ārsts tev nestāsta?” uzsvēra Ingūna Liepa.
Lai izvairītos no grāvjiem, saglabātu veselību un dzīvotu ilgi un laimīgi, pieredzējusī ārste un Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja sniedz praktiskus padomus veselības pratības stiprināšanā.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)