Lukašenko šo vētru pārcietīs (45)

Pirmkārt, protestiem būtu jāturpina atkal augt. Ielās būtu jāiziet arvien vairāk dusmīgiem Baltkrievijas iedzīvotājiem.

Otrkārt, pieaugot protestētāju skaitam, tiem vajadzētu iegūt pašiem savu, valdības nekontrolētu teritoriju, kurai nevarētu piekļūt Lukašenko lojālie drošībnieki.

Šī teritorija var būt ļoti maza – kaut vai kaut kas līdzīgs Maidana laukumam Ukrainā. Baltkrievu tautai būtu jābūt gatavai šo teritoriju sargāt dienu un nakti, nevis tikai uz brīdi iziet ielās un tad atkal aiziet uz mājām. Treškārt, protestētājiem ir nepieciešams uz vietas esošs līderis, kurš spētu organizēt tautu pretestībai un kalpotu par sacelšanās simbolu. Nepietiek ar blogeriem, kuri atrodas ārvalstīs. Tie nevar vadīt protestu kustību pret tik nepiekāpīgu un labi aprīkotu sistēmu.

Vai pagaidām režīma veiktie opozicionāru aresti ir Lukašenko mēģinājums nepieļaut protestētāju apvienošanos zem kāda uz vietas esoša līdera karoga?

Jā, es domāju, ka viņš rīkojas, pamatojoties uz klasisku pieeju – nocirst galvu un pārējais ķermenis sekos. Piemēram, Marija Koļesņikova sāka lēnām izvirzīties protestu priekšgalā. Tas notika tāpēc, ka viņa bija pieņēmusi lēmumu palikt Baltkrievijā un nebēgt no valsts. Šī galvas nociršana ir riskanta taktika, jo var sadusmot cilvēkus vēl vairāk, bet tas ir risks, kuru Lukašenko ir gatavs uzņemties. Baltkrievijas vadītāju no citiem postpadomju valstu diktatoriem atšķir tas, ka viņš neļaujas panikai. Varbūt sākotnēji tai ļāvās, bet tagad noteikti ir atgriezies viņa aukstais aprēķins.

Vai tādā gadījumā vispār ir iespējams, ka varētu izvirzīties kāds līderis, kurš apvienotu tautu Baltkrievijas iekšienē?

Protesti paši par sevi «dzemdē» līderus. Ir iespējams, ka vienkārši parādās kāds vadonis no tautas vidus par kuru mēs iepriekš neesam dzirdējuši. Tomēr problēma ir tāda, ka laika paliek arvien mazāk, jo cilvēkiem sāk parādīties arvien lielākas bailes. Tiem ir bail zaudēt savus darbus un bail par saviem bērniem, kuri var tikt ieslodzīti un piekauti.

Vai tādā gadījumā ES vajadzētu piemērot stingrākas sankcijas pret Lukašenko režīmu?

Jā, noteikti. Eiropas Savienībai vajadzētu paust daudz stingrāku nostāju, tomēr, manuprāt, ekonomiskās sankcijas nebūtu risinājums. Tā vietā ES vajadzētu fokusēties uz režīma deleģitimizāciju. Tas nozīmē to, ka organizācijai vajadzētu pārtraukt saukt Lukašenko par prezidentu Lukašenko un, iespējams, arī atsaukt savus vēstniekus. Tas ir nepieciešams tāpēc, lai parādītu baltkrievu tautai, ka Rietumi ir tās pusē un ir gatavi no diktatora novērsties.

Iemesls, kāpēc Baltkrievijas iedzīvotāji ielās neplivina ES karogus, ir tāpēc, ka ES tiem vairs nesaistās ar cerību.

Baltkrievi apzinās, ka Rietumvalstu vadītāji daudzus gadus ir aktīvi spieduši Lukašenko roku un ir gatavi ar viņu nepieciešamības gadījumā sadarboties. Līdz ar to organizācijai būtu nepieciešams atjaunot savu tēlu baltkrievu acīs, kas tad attiecīgi ļautu vairāk iesaistīties pašreizējos notikumos.

Es atbalstītu arī to personu, kuriem tiek piemērots ceļojuma aizliegums ES teritorijā, saraksta pagarināšanu. Tajā vajadzētu iekļaut ne tikai režīmam pietuvinātos cilvēkus, bet arī tos, kuri veica vēlēšanu falsifikāciju, un tos, kuri spīdzina protestētājus cietumos.

Vai ASV arī var spēlēt kādu lomu Baltkrievijas situācijas noregulēšanā, vai arī tā ir tikai ES problēma?

Es nezinu atbildi uz šo jautājumu. Man šķiet, ka Vašingtona īsti nav ieinteresēta to darīt un Eiropas Savienībai beidzot vajadzētu saprast, ka šādas krīzes pie organizācijas robežām jāspēj risināt pašai. Ne jau ASV, bet gan ES būs nepieciešams uzņemt Baltkrievijas bēgļus un politiskā patvēruma meklētājus. Mums nevajadzētu paļauties uz to, ka amerikāņi vienmēr būs gatavi spēlēt pasaules policista lomu.

Tomēr mēs vēsturiski esam redzējuši, ka ES vienmēr ir bijusi salīdzinoši pasīva. Vai tā tiešām var veidot ārpolitiku, kura būtiski spēj ietekmēt notikumu attīstību?

Es domāju, ka nevar. Organizācijai patika teikt to, ka tā ir normatīva vara – respektīvi, tā nosaka noteikumus un normas, pēc kādām darbojas starpvalstu attiecības. Tagad tās pozīcija saistībā ar Baltkrievijas krīzi parāda, ka tā nebūt nav. Ja tā būtu normatīva vara, tad tai būtu spēja pateikt nē dialogam ar Lukašenko režīmu.

Atcerēsimies arī, ka pirms gada Moldovā Eiropas Savienība noslēdza darījumu ar Krieviju par spēka sadali valdībā. Tomēr jau pēc sešiem mēnešiem proeiropeiskie spēki zaudēja varu. Tāpat arī 2015. gadā, kad notika Eiromaidana protesti, ES centās vienoties ar Viktoru Janukoviču un panākt viņa palikšanu pie varas līdz jaunām vēlēšanām.

Runājot par Krieviju, vai ir iespējams, ka Putins piekrīt nomainīt Lukašenko pret kādu prokrievisku figūru, kurai Baltkrievijā būtu lielāks atbalsts?

Ja Krievija varētu tik vienkārši nomainīt Lukašenko, tas jau sen būtu izdarīts. Problēma ir tāda, ka visa Lukašenko izveidotā sistēma ir ļoti personalizēta un bez viņa paša tā praktiski nedarbotos. Tie cilvēki, kuri pagaidām Baltkrievijā pieņem galvenos lēmumus, ir paša diktatora izvēlēti un līdz ar to – viņam uzticīgi. Cita līdera gadījumā sāksies iekšēja cīņa par varu un eventuāli tiks zaudēta kontrole pār notiekošo valstī. Kremlis noteikti no šādas situācijas vēlētos izvairīties.

Tomēr tas nenozīmē, ka Putins varētu nemēģināt atrast veidu, kā Lukašenko varētu nomainīt. Tas tāpēc, ka Kremlis tomēr saprot, ka ļoti liela Baltkrievijas sabiedrības daļa no diktatora ir nogurusi. Viņu ir iespējams mākslīgi noturēt pie varas, taču tas nav ilgtermiņa risinājums. Agrāk vai vēlāk tauta atkal izies ielās.

Vai varētu būt, ka Lukašenko centīsies aizmiglot Baltkrievijas iedzīvotājiem acis ar dažādām  fasādes reformām? Respektīvi – it kā tiek dots vairāk varas tautai, nomainīts vadonis, bet realitātē viņš turpina visu kontrolēt.

Kosmētiskas reformas varētu būt iespējamas, taču noteikti ne tādas, kuras paredzētu dalīšanos ar varu. Vecam sunim nav iespējams iemācīt jaunus trikus, un Lukašenko amatā ir atradies jau 26 gadus. Turklāt viņš šajā laikā ir darījis visu, lai noturētos pie varas. Es šaubos, ka viņš pieņemtu ideju par konstitūciju, kura viņa valdīšanu padarītu sarežģītāku un ierobežojošāku.

Nepieciešams arī saprast, ka, piemēram, kāda politiskā ielikteņa izvirzīšana būtu ļoti riskanta, jo nav iespējams paredzēt, ka šis ieliktenis nevērsīsies pret tevi pašu.

Pasaules vēsturē ir daudzi piemēri, kad tamlīdzīgs scenārijs ir realizējies. Domāju arī, ka kosmētiskas reformas būtu ļoti grūti pārdot baltkrievu sabiedrībai, jo tā arī ļoti labi saprot Lukašenko nevēlēšanos dalīties. Pat ja Lukašenko tik tiešām izvēlētos ielikt savā vietā sev lojālu cilvēku, tauta apzinātos, ka aiz viņa stāv līdzšinējais valsts vadītājs. Tas savukārt nozīmētu, ka tas noteikti nespēs uzvarēt godīgās vēlēšanās. Līdz ar to - mēs atgriežamies pie pašreizējā scenārija.

Tomēr es vēlos uzsvērt, ka šī ir tikai spekulācija un Lukašenko noteikti nepiekritīs rīkot jaunas vēlēšanas. Viņam to nav nepieciešams darīt, jo viņa leģitimitāti atzīst Krievija, Ķīna un virkne citu valstu. Viņš skaidri apzinās, ka brīvu un neatkarīgu vēlēšanu gadījumā zaudēs varu un tādā gadījumā iegūt starptautisko atzīšanu būs vēl grūtāk.

Nesen ziņu telpu pāršalca arī ziņa par Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļņija saindēšanu. Vai šim notikumam varētu būt bijusi kāda saistība ar notikumiem Baltkrievijā, vai arī abi jautājumi būtu jāskata atsevišķi?

Man šķiet, ka Navaļņija saindēšanas iemesli nav saistīti ar notikumiem Baltkrievijā. Tomēr varētu būt zināma sasaiste ar iemeslu, kāpēc indēšana notiek tieši šajā brīdī. Tas tāpēc, ka Navaļņija lieta kalpo kā lielisks uzmanības novēršanas veids no protestiem pret Lukašenko režīmu. Medijiem vairāk runājot par Navaļņiju, tiek mazāk runāts par Baltkrieviju un šīs valsts jautājums palēnām sāk pazust no daudzu Rietumu mediju uzmanības. Tāpēc mēs varētu apgalvot, ka Navaļņija indēšana netiešā veidā palīdz Lukašenko.

Tad mēs varētu apgalvot, ka Baltkrievijas situācija ar laiku varētu tikt pilnībā aizmirsta?

Jā, es tā pieļauju. Es sekoju notikumiem Baltkrievijā jau kopš 1993. gada, un šī ir jau ceturtā reize, kad  ES pret Lukašenko piemēro sankcijas. Pēc katras iepriekšējās reizes ES sniedza prezidentam roku un piedāvāja sadarboties.

Kāda tad beigu beigās varētu būt izeja no šīs situācijas? Kurš beigu beigās piekāpsies?

Ir divi iespējamie scenāriji. Viens no tiem ir labs. Otrs no tiem ne pārāk labs. Labā scenārija gadījumā Lukašenko spēj pārdzīvot vētru un protesti norimstas, taču ilgtermiņā tik un tā zaudē varu. Šis scenārijs būtu vairāk ticams, jo plaisa starp valsts iedzīvotājiem un arhaisko līderi, kurš domā, ka vēl arvien ir deviņdesmitie gadi, turpina pieaugt. Šīs novecojušās domāšanas dēļ Lukašenko turpinās pieļaut kļūdas un sadusmot arvien vairāk cilvēku. Iespējams, ka tādā gadījumā no viņa nogurs arī Vladimirs Putins, vai arī būs vēl lielāki protesti, nekā šodien. Tas tad nozīmētu varas pārejas sākšanos, kurā būtu daudzi nezināmie. ES tādā gadījumā būtu jābūt gatavai atbalstīt Baltkrieviju ekonomiski.

Ne pārāk labā scenārija gadījumā Lukašenko paliek pie varas arī ilgtermiņā un Baltkrievija kļūst par Austrumeiropas Venecuēlu.

Ko cilvēki dara Venecuēlā? Tie protestē pret Nikolasa Maduro režīmu, taču nespēj to gāzt. Tiem tādā gadījumā atliek tikai viens variants – atstāt valsti. Pēdējo gadu laikā Venecuēlu ir pametuši aptuveni 10% no tās iedzīvotājiem. Baltkrievijā, protams, ekonomiskā situācija nav tik slikta kā Venecuēlā, bet tik un tā – ja valsti sāks pamest visgudrākie un spējīgākie prāti, tad tiks radīts milzīgs zaudējums valsts ekonomikai, kurš var būt arī neatgriezenisks.