Ekspertu diskusijā izkristalizējas elektromobilitātes mērķu sasniegšanas balsta punkti (2)

Diskusijas dalībnieki arī uzsvēra: lai plašu uzlādes tīklu attīstītu, ir ļoti būtiska efektīva sadarbība starp valsti, pašvaldībām, elektroenerģijas tirgotājiem un AS “Sadales tīkls” kā elektrības pieslēgumu ierīkotāju. Par to informēja “Sadales tīkla” preses sekretāre Alīna Kozlovska.

Sabiedrības pieprasījums un Eiropas Zaļais kurss arī Latvijai liek arvien aktīvāk domāt par elektromobilitātes attīstību, un tās veicināšana iekļauta arī Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021. – 2030. gadam. Zaļā kursa mērķu sasniegšanai līdz 2025. gadam Eiropā būs jāizveido 1 miljons elektrouzlādes staciju, kas apkalpos aptuveni 13 miljonus elektroauto. Kā diskusijā sprieda eksperti, nepieciešamās infrastruktūras izveide un attīstība Latvijā ir izaicinājums, jo tas ir dārgs un laikietilpīgs process, un šobrīd tas primāri gulstas uz pašvaldību pleciem.

“Alternatīvas fosilajai degvielai ir ne tikai elektrība, bet arī, piemēram, ūdeņradis un metāns, taču elektroenerģija ir vienīgā šī brīža un tuvāko desmitgažu reālā izvēle, ja skatāmies no tehnoloģiskās gatavības un izmaksu viedokļa.

Runājot par uzlādes tīkla attīstību, būtiski ņemt vērā, ka ātrs vai vidēji ātrs uzlādes punkts nav vienkārši pilsētvidē izvietota “rozete”, tā izbūve pieprasa specifiskas iekārtas un atbilstoša sprieguma nodrošināšanu, un viena šāda punkta izbūve vidēji izmaksā vairākus desmitus tūkstošus eiro,” teica AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

“Šobrīd transporta nozarē arvien pieaug no fosilajiem resursiem ražotās degvielas patēriņš, tikmēr atjaunojamo resursu izmantojums nozarē ir nebūtisks. Jāteic, ka sadales sistēmas operatoram būs būtiska loma Zaļā kursa ieviešanā un tam būs jāiznes šī enerģētikas nozares transformācija uz saviem pleciem – mēs gribam attīstīt viedu elektrotīkla infrastruktūru, kas dotu iespēju veidot plašu un ilgtspējīgu elektrouzlādes tīklu. Ceram, ka tam būs pieejams arī ES fondu finansējums,” pauda Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktors Edijs Šaicāns.

“Mūsu mērķis ir maksimāli samazināt automobiļu skaitu pilsētā un investēt ērta, moderna sabiedriskā transporta attīstībā.

Ja runājam par elektromobilitāti, privātos e-auto iedzīvotājiem būtu jārada iespēja lādēt mājās un uzņēmumos, savukārt pilsētas viesiem – publiskās vietās. Tāpēc būtu nepieciešams finansiāls atbalsts uzlādes infrastruktūras un staciju izbūvei daudzdzīvokļu māju pagalmos un publiskās teritorijās.

Manuprāt, Latvijas valsts šo pozīciju varētu aizstāvēt arī Briselē,” sacīja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš.

Vajadzību pēc plaša elektrouzlādes tīkla diktē ne vien nepieciešamība sasniegt Latvijai saistošos ES klimatneitralitātes mērķus, kas paredz līdz 2050. gadam par 90 % samazināt kopējo transporta radīto emisiju apjomu, bet arī strauji augošais iedzīvotāju pieprasījums pēc elektromobiļiem. Kā rāda Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati, Latvijā reģistrēto elektroauto skaits pēdējo piecu gadu laikā ir četrkāršojies. Eiropas Elektromobilitātes asociācija prognozē, ka jau 2030. gadā 50 % globālā auto tirgus veidos elektroauto. Tas nozīmē, ka jau pavisam drīzā nākotnē elektrouzlādes infrastruktūras attīstība pilsētās un gar lielajām šosejām būs absolūta prioritāte, lai apmierinātu augošo pieprasījumu un vienlaikus spiedienu videi nedraudzīgos iekšdedzes auto nomainīt pret elektromobiļiem. Eksperti lēš, ka lielajās Eiropas valstīs, kā Vācija, Francija, Spānija, Lielbritānija u.c. elektrouzlādes punktu skaits turpmāko desmit gadu laikā varētu pieaugt pat 20 reizes, arī Latvijai ir jāseko šo valstu piemēram. 

AS “Sadales tīkls” akcentē, ka kopumā valsts elektroapgādes infrastruktūra ir gatava elektromobiļu apjoma pieaugumam, un, domājot par elektromobilitātes attīstību nākotnē, paralēli notiek arī elektrotīkla modernizācijas darbi.