Emigrācijā dzīvojošs blogeris, kurš izveidoja protestu plosītās Baltkrievijas ietekmīgāko mediju (21)

2018.gadā Pucilam radās problēmas ar “YouTube” autortiesību politiku, kā rezultātā viņš nolēma mainīt “Nexta” taktiku, pārceļot to uz ziņapamaiņas sociālo tīklu “Telegram”, kurš ir īpaši populārs valstīs, kur valsts institūcijas apspiež neatkarīgos medijus un cenšas ierobežot cilvēku tiesības uz brīvu komunikāciju. Starp šādām valstīm ir arī Baltkrievija.  

Tagad, Baltkrieviju pārņēmušo protestu laikā, “Nexta” ir viens no populārākajiem informācijas avotiem cilvēkiem, kas cenšas iegūt neatkarīgu un necenzētu informāciju par notiekošo valstī. 

“Nexta” sekotāju skaits “Telegram” šobrīd veido vairāk nekā divus miljonus, kas padara to par vienu no lielākajiem alternatīvajiem medijiem valstī.

Baltkrievijā jau ilgāk nekā mēnesi turpinās plaši iedzīvotāju protesti saistībā ar 9.augustā notikušo Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu. 

Protestu apstākļos “Nexta” ir divas misijas - atspoguļot iedzīvotāju protesta akcijas un varas iestāžu vēršanos pret miermīlīgajiem demonstrantiem, kā arī iedrošināt protestētājus un mudināt viņus nepadoties. 

Nedaudz revolucionāri 

“Pat pirms revolūcijas sākuma mēs bijām netradicionāls medijs. Mums nebija centralizēta tīmekļa vietne. Mēs esam moderns informācijas kanāls, kas galvenokārt domāts jauniem cilvēkiem,” sarunā ar RFE/RL stāsta 22 gadus vecais Pucila. 

Savukārt pēc protestu sākuma “Nexta” ir nedaudz “mainījusies, kļūstot nedaudz revolucionārāka, jo cilvēki to no mums pieprasa”, stāsta platformas izveidotājs. 

“Mums tiek lūgts arī publiskot [protestu kustības] plānus, jo Baltkrievijā gluži vienkārši nav atsevišķu līderu, it īpaši ar šādu auditoriju. Ja tādi būtu, ir skaidrs, ka viņi tiktu nekavējoties aizturēti. Tāpēc mēs tagad ne tikai informējam, bet arī zināmā mērā koordinējam cilvēkus,” uzsver Pucila.

Šobrīd “Nexta” komandu veido seši cilvēki, kas bāzējas Polijas galvaspilsētā Varšavā. 

“Mēs nevienu nespiežam protestēt. Mās stāstām cilvēkiem, ka viņi var doties ielās un aizstāvēt savas tiesības. Baltkrievi protestē pēc savas brīvas gribas,” norāda "Nexta” izveidotājs. 

Pucila ir dzimis un audzis Minskā. Pēc vidusskolas viņš devās uz Polijas pilsētu Katovici, lai studētu filmu veidošanu. Pēc studiju beigšanas pārcēlās uz dzīvi Varšavā. 

Savā dzimtenē viņš nav bijis kopš 2018.gada, kad pret viņu tika ierosināta krimināllieta par prezidenta apvainošanu sociālajā tīklā “YouTube”. Baltkrievijas varas iestādes sūdzējās “YouTube”, ka Pucilas kanālā ievietotajos video tiekot pārkāptas autortiesības. “YouTube” beigās “Nexta” kanālu slēdza, liekot Pucilam savas aktivitātes turpmāk izvērst “Telegram”.

“Mēs esam saņēmuši dučiem draudu. Tika draudēts uzspridzināt mūsu biroju,” par “Nexta” darbību stāsta Pucila. 

Viņš stāsta, ka drošības apsvērumu dēļ no Baltkrievijas uz Poliju aizbraukuši arī viņa vecāki un jaunākais brālis. 

Medijos izskanējusi informācija, ka Polijas policija apsargājot “Nexta” biroju Varšavā. Pucila šo informāciju gan atsakās komentēt. 

Par Lukašenko režīmu aktīvists izsakās ar vārdiem: “Cilvēki vienmēr ir bijuši nelaimīgi, it īpaši pēdējos gados, kad viņi no Lukašenko patiešām nogura.” 

Lielisks piemērs pārējai pasaulei 

Pēc 9.augusta vēlēšanām, kurās uzvarēja Lukašenko, bet kuru rezultātus lielākā daļa sabiedrības uzskata par viltotiem, cilvēki šo nogurumu no diktatora sāka paust masveidā un skaļi. 

“Cilvēki spēja apvienoties, un tagad viņi jūtas kā saimnieki savā zemē,” uzsver Pucila. 

“Baltkrievi ir lielisks piemērs visai pārējai pasaulei. Protestu laikā cilvēki pat vilka nost apavus, kāpjot uz soliņiem, viņi pērk viens otram ūdeni, pārtiku un ziedus. Tas ir apliecinājums augstākā līmeņa pašorganizācijai,” norāda aktīvists. 

“Lukašenko saka baltkrieviem, ka valsts viņus izaudzinājusi un padarījusi viņus par cilvēkiem, bet tagad viņi esot nepateicīgi. Tomēr valsts, kuru iemieso Lukašenko, neciena cilvēkus - cilvēkus, kuri māca bērnus skolās un kuri rada darbavietas,” norāda Pucila. 

Protesti pret vēlēšanu rezultātu viltošanu Baltkrievijā nerimst jau piecas nedēļas.

Kā ziņots, saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Lukašenko, kurš ir pie varas kopš 1994.gada, vēlēšanās ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%.

Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, paziņojusi, ka šie rezultāti ir viltoti. Vēlēšanu rezultātus atteikusies atzīt arī Eiropas Savienība (ES) un citas rietumvalstis.

Sašutumu gan Baltkrievijā, gan aiz tās robežām izraisījusi arī vardarbība pret demonstrantiem, režīmam mēģinot protestus apspiest ar spēku.