Lai gan problēmas notekūdeņu apsaimniekošanas jomā ir zināmas jau gadiem un tās sakārtošanā valstī gadu gaitā ir ieguldīts 1 miljards eiro, Valsts kontrole (VK) revīzijā secinājusi, ka Latvijā nav sekmējies panākt māju pieslēgšanu centralizētajām kanalizācijas sistēmām, līdz ar to notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas jomā joprojām ir daudz neatrisinātu jautājumu un vidē joprojām nonāk ievērojams apjoms neattīrītu notekūdeņu.
VK: Latvijā neizdodas mājas pieslēgt centralizētajām kanalizācijas sistēmām (10)
«Lai gan notekūdeņu apsaimniekošanas jomā centralizēto kanalizācijas sistēmu sakārtošanā ir ieguldīts viens miljards eiro, minēto problēmu risināšana vēl joprojām ir aktuāla. Risinājumi vai nu nav tikuši izstrādāti, vai arī nav bijuši pietiekoši efektīvi, lai minētās problēmas novērstu,» revīzijas ziņojumā raksta VK. «Lai gan ir izstrādāti gan politikas plānošanas dokumenti, gan vairāki būtiski normatīvie akti, tomēr izstrādātie politikas instrumenti neatrisinās visas vides kvalitāti ietekmējošās problēmas un nenovērsīs neattīrītu notekūdeņu nonākšanu vidē.
VK skatījumā, galvenais un ar publiskā resora investīcijām visbagātīgāk apveltītais notekūdeņu savākšanas veids - centralizētās notekūdeņu sistēmas - nesniedz plānoto efektu.
"Esam konstatējuši, ka revīzijas apjomā iekļautajām pašvaldībām, paplašinot centralizētos kanalizācijas tīklus, nav izdevies apgūt pat pusi no izveidotajām pieslēgumu iespējām,"
uzsver VK.
Revīzijā secināts, ka mājsaimniecību pieslēgumu skaita palielinājumu nav veicinājušas arī pašvaldību un pakalpojumu sniedzēju tiesības līdzfinansēt pieslēgumu izveidošanu, kas bija plānotas kā risinājumi pieslēgumu skaita palielināšanai. Tikai 3 no 10 revīzijas apjomā iekļautām pašvaldībām, bet valstī kopumā 30 no 119 pašvaldībām esot radušas iespēju daļēji līdzfinansēt pieslēgumu izveidošanu.
Jaunajos noteikumos, ar kuriem plānots sakārtot decentralizēti savākto notekūdeņu saimniecību, VK konstatējusi «brāķi», jo esot pieļautas juridiska rakstura nepilnības, kas var kavēt noteikumu izpildi.
Revidentu ieskatā, pieslēgumu skaita pieaugumu neveicina arī tas, ka pašvaldību teritorijas plānošanas dokumenti nesniedz mājsaimniecībām detalizētu informāciju par to, kur ir plānots izbūvēt centralizētās kanalizācijas sistēmas tīklus, un daudzas mājsaimniecības, iespējams, ir izbūvējušas savas decentralizētās kanalizācijas sistēmas bez intereses pieslēgties centralizētajiem kanalizācijas tīkliem.
Savukārt ievērojamais notekūdeņu daudzums, kas rodas dažādās mājsaimniecību decentralizētajās kanalizācijas sistēmās, ir ilgstoši palicis ārpus pilnvērtīgas uzraudzības, uzsver VK. Nelielais gadījumu skaits gadā (26%), kad mājsaimniecības revīzijas apjomā iekļautajās pašvaldībās savāktos notekūdeņus ir nodevušas attīrīšanai, liecina, ka līdz pat 64% mājsaimniecību notekūdeņus nodod attīrīšanai retāk nekā reizi gadā vai nenodod vispār, pieņemot, ka līdz 10% notekūdeņu varētu tikt attīrīti mājsaimniecību individuālajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, raksta VK.
VK skatījumā, ja tiktu uzraudzīta normatīvā akta prasība par regulāru notekūdeņu izvešanu no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām ievērošana, tad problēmām ar neattīrītu notekūdeņu nonākšanu vidē nevajadzētu rasties. Tomēr vairāk nekā 15 gadus pašvaldībās nav organizēta šo noteikumu ievērošanas kontrole, bet VARAM kā vides aizsardzības politikas un normatīvo aktu izstrādāja neesot sekojusi, vai apstiprinātā politika un pieņemtie normatīvi tiek īstenoti.